Gurlits mira pirmdienas rītā ārsta klātbūtnē savā dzīvoklī Minhenē, apstiprināja viņa pārstāvis.
Kā jau ziņots, 2012.gadā policija Gurlita dzīvoklī Minhenē atrada aptuveni 1500 gleznas un zīmējumus. Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti.
Nav zināms, cik daudzus no Gurlita mājoklī atrastajiem mākslas darbiem nolaupījuši nacisti. Patlaban tiek izmeklēta aptuveni 600 darbu izcelsme.
Pagājušajā mēnesī Gurlits piekrita atdot gleznas patiesajiem īpašniekiem, kas pieteiksies uz tām gada laikā.
Šogad vairāk nekā 200 gleznas tika uzietas arī Gurlita mājā Zalcburgā.
Atšķirībā no Minhenes dzīvoklī atrastajām gleznām, Zalcburgā atrastās netiek uzskatītas par nacistu nolaupītām. Tās savulaik piederējušas citam Gurlita radiniekam, nevis viņa tēvam.