Viņa bija jaunākā no Čērčila pieciem bērniem un pēdējā vēl dzīvā leģendārā premjera atvase.
Premjerministrs Deivids Kemerons apliecināja, ka "skumst" par baroneses nāvi.
"Viņa bija brīnišķīga, sirsnīga sieviete, kas citus spēja nomierināt," sacīja premjers. "Viņa pret mani un Samantu [Samanta Kemerone, premjera dzīvesbiedre] izturējās ļoti jauki, un mums bija tas gods viņu pazīt."
"Tuvojoties Normandijas desanta 70.gadadienai, mēs atceramies, ka viņa kalpoja savai valstij Otrajā pasaules karā un ka viņa bija aculieciniece dažiem no mūsu nesenās vēstures vissvarīgākajiem brīžiem, jo viņa pavadīja tēvu svarīgākajās konferencēs," piebilda premjers.
Čērčils no dzīves aizgāja 1965.gadā 90 gadu vecumā. Viņš premjera amatu ieņēma kara laikā no 1940. līdz 1945.gadam, kā arī miera apstākļos no 1951. līdz 1955.gadam.
Mērija Soumsa strādāja Sarkanajā Krustā un Sieviešu brīvprātīgajā dienestā no 1939. līdz 1941.gadam. Viņa pievienojās sieviešu Teritoriālajam atbalsta korpusam un dienēja pretgaisa aizsardzības vienībās Londonā, Beļģijā un Vācijā.
Viņa bija tēva adjutante vairākos ārzemju braucienos, arī 1945.gada Potsdamas konferencē.
Mērija Soumsa strādāja vairākās organizācijās un vadīja Karaliskā nacionālā teātra aizbildņu padomi. Par veikumu valsts dienestā viņai piešķirts bruņinieka tituls.
Viņa sarakstījusi savas mātes Klementīnes Čērčilas biogrāfiju, kas saņēmusi Volfsona balvu, kā arī memuārus.
Viņa bija precējusies ar konservatīvo politiķi baronu Kristoferu Soumsu. Viņiem bija trīs dēli un divas meitas.