Nacistu nolaupīto gleznu glabātājs lielu daļu darbu varētu atgūt

Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (700 miljonus latu).Gadījums izpelnījies globālu ievērību, un mākslas darbu patiesie īpašnieki jau gatavojas pieteikt savas tiesības.Taču Vācijas muitas auditā noskaidrots, ka 315 darbus nacisti konfiscējuši valsts muzejiem, tā dēvētās deģeneratīvās mākslas apkarošanas kampaņas laikā, vēsta ziņu žurnāls Focus. Tajā laikā tie bija valsts īpašums, tāpēc nedz muzeji, nedz arī to agrākie īpašnieki nevarēšot mākslas darbus atgūt.Savukārt 194 citus darbus piespiedu kārtā par mazu naudu pārdevuši ebreju kolekcionāri. Šos darbus mantiniekiem būs iespēja atgūt, norāda Focus."Pastāv šaubas", vai Gurlits jebkad tiks tiesāts, lai arī viņš turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu un zagtas mantas glabāšanu, teikts muitas atskaitē.Sestdien policija no Gurlita svaiņa dzīvokļa konfiscēja vēl 22 gleznas, vēsta avīze Bild am Sonntag. Viņš pats esot sazinājies ar policiju.Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana, darbi.Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atradušies.