NASA ziedu laikus piedzīvoja aukstā kara laikā, kad par naudu nevajadzēja satraukties. Miljardiem dolāru lielais finansējums ļāva būvēt zondes, kosmosa kuģus, dzinējus un citus tehnikas brīnumus, kuru tapšanas laikā iegūtās zināšanas vēlāk tika pārsviestas uz ikdienas preču ražošanu. Pateicoties kosmosa pētnieku idejām tapušas ļoti daudzas mūsdienās dzīvokļos sastopamas lietas. Nu kaut vai bezvadu putekļusūcējs. Turklāt astronautu lieliskie panākumi veicinājuši cilvēku interesi par kosmosu un iedvesmojuši privātuzņēmējus attīstīt kosmisko tūrismu. Pirmdien pasaulslavenais piedzīvojumu meklētājs Ričards Brensons izrādīja savu jauno lidaparātu, kas interesentus uz dažām minūtēm nogādās Zemes orbītā un ļaus izbaudīt bezsvara stāvokli.
Jāpelna pašiem
Taču pēdējos gados pat varenajai ASV vairāk rūpju ir uz zemes nevis starp zvaigznēm, tādēļ NASA nākas savilkt jostu. Novecojusī kosmosa kuģu flote, kuru paplucinājušas avārijas un tehniskas ķibeles, pamazām tiek norakstīta. Habla kosmiskais teleskops jau vairākus gadus draud palikt bez finansējuma remontdarbiem, un tikai pēc ilgas lūgšanās un brīnišķīgu kosmisko attēlu publiskošanas NASA izdodas pārliecināt valsts vadītājus nākamā gada budžetā iedalīt naudu projekta turpināšanai.
Šī gadsimta kari Āzijā un pašreizējā ekonomiskā stagnācija ieviesuši korekcijas NASA plānos. Tagad aģentūrai pašai jādomā, kā nopelnīt naudu, un tā ir viena no galvenajām tēmām šajās dienās notiekošajās konferencēs par godu NASA jubilejai. Īstas svinības tikšot rīkotas tikai oktobrī, kad apritēs pusgadsimts, kopš administrācija reāli sāka darbu, vēsta Reuters.
"Mēs nevaram gaidīt palīdzību no valdības," laikrakstam Washington Times stāsta bijušais NASA Kosmosa misiju direktorāta vadītāja vietnieks Alens Sterns. Viņš uzskata, ka aģentūrai aktīvāk jāpārdod savi izgudrojumi uzņēmējiem un jāattīsta kosmiskais tūrisms. Tas ļaus savākt pietiekami daudz naudas, lai īstenotu nākamos lielos plānus — atkal nogādāt cilvēku uz Mēness līdz 2020.gadam un pirmoreiz ļaut Homo sapiens spert kāju uz Marsa līdz 2037.gadam.
Svarīgākas lietas
Lai arī ciparu izteiksmē NASA naudas straume nav apsīkusi, lielo projektu īstenošanai ar to var nepietikt. Turklāt ekonomiskais klimats šobrīd nav labvēlīgs "kalnu gāšanai" kosmosā.
NASA šā gada budžets ir 17,3 miljardi ASV dolāru, bet pavisam kosmosa izpētē Baltais nams pusgadsimta laikā ieguldījis 810,5 miljardus. Šķiet, milzīga summa. Taču zinot, ka septiņos gados karos Afganistānā un Irākā ASV valdība iztērēja ap 630 miljardiem dolāru, tad NASA tēriņi šķiet pat niecīgi.
Amerikāņu rīcībā esošie kosmosa kuģi ir 27 gadus veci un tiks norakstīti 2010.gadā. Tad vienīgais transports uz Starptautisko Kosmisko staciju (SKS) būs Krievijas kuģi. NASA plāno atgriezties ar jaunas paaudzes raķetēm, kas ļaus īstenot lidojumus uz Marsu, taču jaunā prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā kosmosa iekarošanas jautājumiem tikpat kā nav atvēlēta vieta, norāda aģentūra DPA. Gluži pretēji. Demokrātu kandidāts Baraks Obama pat ierosinājis par pieciem gadiem atlikt Mēness iekarošanu, lai finansētu izglītības programmu.
Sāka 80
NASA pirmsākumi meklējami 1958.gada 29.jūlijā, kad toreizējais ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja Nacionālās aeronautikas un kosmosa likumu. Aģentūra sāka darbu četrās laboratorijās, kurās strādāja 80 cilvēku, ieskaitot ASV kosmiskās programmas "tēvu" Verneru fon Braunu. Viņš bija guvis pieredzi, konstruējot raķetes nacistiskās Vācijas karaspēkam.
Jau pēc dažiem mēnešiem projekta Merkurs ietvaros tika palaistas pirmās raķetes. Eksperimentos bija jānoskaidro, vai cilvēkus vispār var uzvest kosmosā. Pēc pāris bezpilota raķešu neveiksmēm un šimpanzes aizlidošanas orbītā, 1961.gada 5.?maijā NASA svinēja pirmo lielo sasniegumu — pretim zvaigznēm devās astronauts Alens Šepards. Viņa lidojums ilga 15 minūtes un kosmosa kuģis nesasniedza orbītu, taču tas netraucēja paziņot par nozīmīgu izrāvienu Visuma izpētē. NASA paziņojums nebija tukšas runas, un to 1962.gada 20.februārī apliecināja Džona Glena panākums, kļūstot par pirmo Zemes orbītā nonākušo amerikāni.
Diemžēl ilgi nebija jāgaida līdz pirmajai katastrofai. Jau pirmais Apollo programmas kuģis Apollo 1 1967.gadā mācību laikā īssavienojuma dēļ aizdegās, nogalinot visus trīs astronautus.
Grūtības un neveiksmes nekad nav apturējušas NASA, jo iepriekšējās amerikāņu paaudzes apzinājušās tās nozīmi. Organizācijas tagadējais vadītājs Maikls Grifins vēlētos, lai tā būtu arī turpmāk, jo kosmosa izpēte ir krietni nozīmīgāka par aizlidošanu līdz kādam konkrētam punktam Visumā: "NASA atver jaunas robežas un rada jaunas iespējas. Šo iemeslu dēļ tā ir kritisks inovāciju dzinējspēks. Mēs ne tikai radām jaunu darbu, mēs radām pilnīgi jaunus tirgus un iespējas ekonomiskai izaugsmei."
NASA izgudrojumi ikdienas dzīvē
Rokas putekļusūcējs — tam par pamatu ņemts bezvadu urbis, ko izmantoja Mēness misijās 1963.—1972.gadā.
Gaisa zole apavos — Nike savu plaši izreklamēto Air sistēmu sporta apavos aizguva no NASA inženiera Frenka Rudija, kurš tādu izmantoja astronautu ķiverēs.
Skābekļa maskas — līdz 1971.gadam elpošanas ierīces svēra virs desmit kilogramiem. NASA inženieri to svaru samazināja trīskārtīgi un tagad baloni ir visu glābšanas dienestu rīcībā.
Sildošās segas — plāno plastikas materiālu, kas pārklāts ar metālisku līdzekli, izgudroja 1964.gadā. Tas atstaro 80% siltuma, neļaujot ķermenim atdzist.
Ātrāki sacīkšu auto — tieši kosmisko lidojumu laikā pa īstam tika izmēģināta oglekļa šķiedra. No vieglā un izturīgā materiāla tagad ražo gan 1.formulas sastāvdaļas, gan velosipēdu rāmjus, gan tenisa raketes.
Saules baterijas — 80.?gadu sākumā NASA laboratorijās izaudzēti silīcija kristāli pārvērta saules gaismu elektrībā. Tas laika pamatus tagad uz daudzu māju jumtiem redzamajām saules baterijām.
Labākas saulesbrilles — NASA izgudroja īpašu dimanta formas pārklājuma veidu, kas pasargā ķiveres no kosmisko daļiņu skrāpējumiem. Saulesbriļļu ražotāji Ray Ban 1988.gadā sāka to izmantot, lai izgatavotu pret skrāpējumiem izturīgākas brilles.
Ēdiena sagatavošana — Apollo misijās pārtikas sagatavošanā pirmoreiz tika izmantota konservēšanas tehnika vakuumā, kas saglabā 98% produkta uzturvērtības, taču padara to piecreiz vieglāku.
Taisnāki zobi — zobārstu izmantotais materiāls zobu platītēm — nitinols, tika izmēģināts satelītos. Tas ir izturīgs un pēc saliekšanas ieņem iepriekšējo formu.
Sirds ķirurģija — Lāzera starus, ar kuriem attīra artērijas, nesavainojot asinsvadu sieniņas, izgudroja NASA, lai novērotu gāzes Zemes atmosfērā.
Avots: Independent