L.Kačiņskis teica, ka ES valstīm pirms sarunu sākšanas ar Krieviju vajadzētu panākt vienošanos par atbalstu Ukrainai un Gruzijai. "Man jāsaista šie divi jautājumi kopā, lai gan es to negribētu," atzina L.Kačiņskis. Vēlāk viņš centās mīkstināt savus izteikumus un apgalvoja, ka žurnālisti esot viņu pārpratuši: NATO durvju atvēršana Ukrainai un Gruzijai nebūs priekšnoteikums ES un Krievijas līguma noslēgšanai. Polija agrāk draudējusi uzlikt veto sarunām par ES un Krievijas stratēģisko partnerattiecību līgumu, kam nepieciešama visu 27 dalībvalstu piekrišana.
Maskavas dusmas
Maskava asi nosodīja L.Kačiņska izteikumus, jo ES ārpolitikas saistīšana ar NATO paplašināšanu padarītu ES par "NATO ķīlnieci". "Amerikāņiem nav izdevies iekārtot Ukrainu un Gruziju sagatavošanas klasē pirms uzņemšanas NATO, tāpēc viņi lika Kačiņskim skaļi pateikt to, par ko pašiem neērti runāt," uzskata Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Mihails Margelovs. NATO līderu nesenā sanāksme Bukarestē sagādāja vilšanos Ukrainai un Gruzijai, jo netika apstiprināts rīcības plāns par šo valstu iekļaušanos aliansē. Pēc daudzu ekspertu domām, tas noticis Krievijas spiediena dēļ, jo Vācija un Francija negribēja naidoties ar Maskavu. L.Kačiņskis brīdina, ka šāda piekāpšanās faktiski piešķīrusi Krievijai veto tiesības jautājumā par to, kuras valstis varētu pievienoties NATO.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā radiostacijai Eho Moskvi paziņojis, ka Maskava darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO. Pēc viņa domām, NATO paplašināšanās nav skaidrojama ar piemērošanos jauniem draudiem, bet gan ar "aukstā kara laikmeta domāšanu". S.Lavrovs uzskata, ka šis process neveicina NATO dalībvalstu drošību. "Centienus pietuvināt NATO kara mašīnu mūsu robežām, pavisam tuvu mūsu robežām, mēs nevaram uztvert savādāk, kā vien draudu mūsu drošībai," uzsvēra S.Lavrovs.
Ukraiņu bažas
Krievijas presē parādījušās ziņas, ka NATO un Krievijas līderu tikšanās laikā Bukarestē prezidents Vladimirs Putins teju vai draudējis, ka iespējamā Ukrainas pievienošanās NATO pamudinās Krieviju atņemt ukraiņiem valsts austrumu apgabalus un Krimu. Atsaucoties uz vārdā neminētiem sarunu dalībniekiem, prese ziņoja, ka V.Putins nosaucis Ukrainu par "neesošu valsti". "Daļa tās teritorija ir Austrumeiropa, bet lielu daļu viņiem uzdāvinājām mēs," V.Putins esot teicis ASV prezidentam Džordžam V.Bušam. V.Putins arī brīdinājis, ka Gruzijas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei pamudinātu Krieviju nekavējoties atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.
Virkne ukraiņu politisko ekspertu uzskata, ka Ukrainai jābūt gatavai uz dziļu krīzi attiecībās ar Kremli, ja valdošā elite turpinās integrāciju NATO. Respektablais nedēļas laikraksts Zerkalo nedeļi raksta, ka Ukrainas un Gruzijas iestāšanās aliansē nozīmētu Krievijas izstumšanu no prāvas postpadomju telpas daļas, ko Maskava tradicionāli uzskatījusi par savas vēsturiskās ietekmes zonu. Šādā situācijā Ukraina piedzīvošot enerģētisku, politisku un informatīvu spiedienu no lielā kaimiņa puses.
Pirmais neatkarīgās Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks secina: "Jāatzīst, ka Krievija izturas agresīvi pret Ukrainu. Jūs dzirdat, ko šodien runā krievu inteliģence, turklāt visai ievērojama, tas pats Solžeņicins. Ko saka Lužkovs, Krievijas politologi un politiķi. Viņi runā, ka atņems mums Krimu, notēmēs raķetes, ka Sevastopole ir krievu zeme." L.Kravčuks intervijā Ukrainas avīzei Deņ atzina, ka "tikai NATO var izveidot eiropeisku aizsardzības sistēmu Ukrainai".