To viņš pavēstīja dienu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija šogad savu kodolarsenālu papildinās ar 40 jaunām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.
"NATO saskaras ar jaunu drošības situāciju, ko izraisa gan vardarbība, nemieri un nestabilitāte dienvidos - "Islāma valsts" Irākā, Sīrijā, Ziemeļāfrikā, gan arī agresīvāka Krievija, kas pielietojusi spēku, lai mainītu robežas, lai anektētu Krimu un destabilizētu Austrumukrainu," Stoltenbergs sacīja reportieriem.
"Tādēļ NATO ir jāatbild. Mēs atbildam, un mēs tā darām, veicot lielākos pastiprinājumus mūsu kolektīvajai aizsardzībai kopš Aukstā kara un Trieciengrupas spēki ir galvenais elements šajā pastiprinājumā, un ir prieks redzēt, ka tas funkcionē un ka tas piedalās mācībās šeit, Polijā," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš Polijā apmeklēja pirmās vispārējās NATO Ātrās reaģēšanas spēku mācības. Šie spēki tika izveidoti, lai atturētu Krieviju no jebkādām darbībām pret satrauktajiem sabiedrotajiem Austrumeiropā.
Apmēram 2100 Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas un ASV karavīri piedalās NATO mācībās kopš pagājušās nedēļas.