Nāve atnāca no jūras

novembra, vakarā ar motorlaivām ieradās Mumbajas piekrastē. Viņi bija ģērbušies tumšās drānās un nesa palielas somas. Zvejnieki vaicāja, uz kurieni viņi dodas, bet svešinieki brīdināja, lai liek viņus mierā. Svešie sadalījās vairākās grupās un devās Mumbajas centra virzienā. Drīz vien pilsētu satricināja šāvienu un sprādzienu troksnis, kas liecināja par teroristu uzbrukuma sākumu. Apšaudes turpinājās līdz pat sestdienas rītam, kad Indijas specvienībām izdevās likvidēt pēdējos teroristus. Mumbajas slaktiņā gāja bojā vairāk nekā 180 cilvēku, simtiem cilvēku tika ievainoti. Pēc asinspirts Indijas sabiedrība sākusi uzdot bargus jautājumus varas iestādēm, kas izrādījās pilnīgi nesagatavotas teroristu uzbrukumam, lai gan Indijai jau gadu desmitiem nākas rēķināties ar terorisma draudiem. Acīmredzot neviens negaidīja, ka teroristi varētu nokļūt Mumbajā nevis pa sauszemi, bet gan no jūras puses. Uzbrucēji bija izraudzījušies zvejnieku ciematu, kas atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā no greznās pieczvaigžņu viesnīcas Oberoi Trident. "Tas ir graustu rajons. Mēs nedomājām, ka to vajadzētu aizsargāt," policijas virsnieks L.Sankla paskaidro, kāpēc zvejnieku ciematam nebija pievērsta lielāka uzmanība. Pēc izkāpšanas krastā svešinieki noķēra divus taksometrus un devās Oberoi Trident virzienā. Ekskluzīvā viesnīca kļuva par vienu no uzbrukuma mērķiem. Teroristu grupā bija tikai desmit kaujinieku, bet viņi pamanījās uzbrukt aptuveni desmit objektiem. Viņi darbojās divu līdz trīs kaujinieku grupās, kas pārvietojās no viena objekta uz otru. Lielāko postu viņi nodarīja Mumbajas dzelzceļa stacijā, ebreju kultūras centrā Chabad House, kafejnīcā Leopold Café, kā arī viesnīcās Oberoi Trident un Taj Mahal.Slepkavas ļoti steidzās Viens no pirmajiem uzbrukuma mērķiem bija 1871.gadā dibinātā kafejnīca Leopold Café, kas nosaukta par godu Beļģijas karalim. Divi teroristi ieradās aptuveni pusdesmitos vakarā un sāka šaut pie kafejnīcas, kas bija pilna ar tūristiem. Viņi nogalināja vismaz septiņus cilvēkus, ieskaitot trīs ārzemniekus. "Izskatījās, ka viņi ļoti steidzas," stāsta kafejnīcas saimnieks Farhans Džehani, kurš pats savām acīm redzēja slaktiņu. "It kā viņi gribētu nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai gan šis nebija viņu galvenais mērķis. Iespējams, viņi cerēja novērst policijas uzmanību (policijas iecirknis ir otrā ielas pusē), kamēr paši devās uz Taj Mahal viesnīcu." Kad atskanēja pirmie šāvieni, ļaudis domāja, ka sākusies uguņošana par godu Indijas kriketa izlases uzvarai. Indijā krikets ir ārkārtīgi populārs sporta veids, un tovakar visu uzmanība bija pievērsta Indijas izlases spēlei ar Angliju. Cīņā pret bijušo koloniālo lielvaru indieši bija pārāki, taču skaļais troksnis, kas satricināja Mumbajas centru, nebija uguņošana. Tās bija masu slepkavības skaņas. Divi teroristi devās uz Mumbajas centrālo dzelzceļa staciju, greznu Viktorijas laikmeta ēku, kur atklāja uguni uz pasažieriem. Aculiecinieki vēsta, ka abi kaujinieki šāvuši pārmaiņus, lai nevajadzētu vienlaikus pārlādēt ieroci, tāpēc viņiem izdevās uzturēt gandrīz nepārtrauktu ložu krusu. Stacijā nogalināti aptuveni 50 cilvēki, vēl vairāk tika ievainoti. Policija nebija gatava pretoties teroristu uzbrukumam. "Stacijā bija bruņoti policisti, taču viņi slēpās un neko nedarīja," atceras laikraksta Mumbai Mirror fotogrāfs Sebastjans D"Sousa, kurš uzbrukuma laikā bija stacijas ēkā. "Es pieskrēju pie viņiem un teicu, lai viņi liek lietā savus ieročus, bet viņi nešāva." Arī kafijas tirgotājs Rams Virs, kurš strādāja pie vienas no platformām, vēsta par policistu mazdūšību: "Teroristi nogalināja cilvēkus, bet policisti vienkārši aizbēga." Mumbajas dzelzceļa policijas vadība apgalvo, ka lielākā daļa policistu bijuši bez ieročiem vai bruņoti tikai ar bambusa nūjām.Cīņa turpinājās 60 stundu Slepkavas tikmēr izklīda pa citiem objektiem. Viņi ieņēma Mumbajas ebreju kultūras centru, nogalināja rabīnu, viņa sievu un vēl vairākus ebrejus. Gandrīz bez jebkādas pretestības tika ieņemtas arī pieczvaigžņu viesnīcas Oberoi Trident un Taj Mahal. Teroristi saņēma gūstā simtiem ķīlnieku. Daudzi no viņiem tika nogalināti bez jebkādiem paskaidrojumiem. Islāma ekstrēmisti izrādīja īpašu interesi par ASV, Lielbritānijas un Izraēlas pilsoņiem. Izdzīvojušie ķīlnieki laikrakstam The Wall Street Journal stāsta, ka Oberoi viesnīcā teroristi sagūstījuši kādu ķīlnieku grupu, kurā bija 13 vīrieši un trīs sievietes. "Kāpēc jūs to darāt? Mēs jums neko neesam nodarījuši," teroristiem vaicājis viens no gūstekņiem. Atbildes vietā teroristi noskaitījuši pārestības, ko hinduistu radikāļi nodarījuši Indijas musulmaņiem. "Mēs esam turki! Mēs esam musulmaņi!" iekliedzies kāds turku pāris, kas bijis ķīlnieku vidū. Teroristi pavedušī viņus malā, pēc tam pavērsuši šaujamieročus pret pārējiem gūstekņiem un nospieduši mēlīti. Četriem vīriešiem tomēr izdevās izdzīvot; viņi izlikās par mirušiem un vairāk nekā 24 stundas slēpās viesnīcā. Indijas specvienības līdz pat sestdienas rītam turpināja cīņu pret teroristiem, pārmeklēja vienu istabu pēc otras. Kad cīņa bija galā, kļuva skaidrs, ka deviņi teroristi ir nogalināti, bet vienu izdevās sagūstīt dzīvu. Indijas sabiedrība ir neizpratnē, kā gan tik mazai grupai izdevās tik ilgi pretoties varasiestādēm un nogalināt tik daudz cilvēku. "Kā gan daži jauni puiši varēja ieņemt pilsētu? Viņi valdīja mūsu pilsētā," secina 18 gadu vecā Rangoli Garga, kas tika ievainota kājā, bēgot no Taj Mahal viesnīcas. Mumbajā (bijušajā Bombejā) dzīvo aptuveni 14 miljonu cilvēku. Mumbaja ir Indijas biznesa galvaspilsēta un Indijas kinoindustrijas (Bolivudas) centrs. Pēc teroristu uzbrukuma daudziem indiešiem nākas atzīt, ka viņi nekad vairs nevarēs justies drošībā. "Pirms aizgāju gulēt, izvilku savu revolveri, pielādēju un noliku zem spilvena," izjūtas un nedrošību pēc slaktiņa apraksta Bolivudas zvaigzne Amitabs Bačans.Gribēja nogalināt 5000 cilvēku Indijas izmeklētāji šonedēļ intensīvi pratināja vienīgo izdzīvojušo teroristu Adžmalu Amīru Kasabu, lai noskaidrotu, kas rīkoja šo uzbrukumu. 21 gadu vecais Pakistānas pilsonis Kasabs atzinās, ka viņu sūtījis Pakistānas islāma kaujinieku grupējums Lashkare-Taiba, kas cīnās pret Indijas varu Kašmiras reģionā. "Mēs bijām 24 cilvēki, kas piedalījās gadu ilgās mācībās, ko Lashkare-Taiba rīkoja Pakistānā. Desmit no mums vēlāk tika izraudzīti Mumbajas operācijai," Kasaba atzīšanos pratināšanā citē Indijas laikraksts The Times of India. Kasabs vēsta, ka gatavošanās uzbrukumam bijusi ļoti rūpīga. Pirms uzbrukuma Mumbajā ieradās astoņu cilvēku izlūkošanas vienība, kas izlikās par studentiem no Malaizijas. Viņu uzdevums bija savākt nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu uzbrukumu. Kasabs un pārējie slepkavu komandas locekļi no galvas mācījās Google Earth kartes, lai iegaumētu mērķu izvietojumu Mumbajā. Pirms uzbrukuma katram teroristam tika izsniegts Kalašņikova automāts, simtiem patronu, astoņas rokas granātas un žāvētu augļu porcija, lai uzturētu spēkus uzbrukuma laikā. Teroristi gribēja nogalināt līdz pat 5000 cilvēku. Slepkavu vienība ar laivu izbrauca no Pakistānas ostas pilsētas Karači un devās Mumbajas virzienā. Viņiem izdevās nolaupīt Indijas zvejas kuģīti, kas bija nepieciešams, lai tiktu garām Indijas krasta apsardzei. Indijas varas iestādes jau agrāk bija saņēmušas brīdinājumus par varbūtējo uzbrukumu no jūras, tomēr nespēja apturēt teroristus. Kaujinieki nogalināja četrus zvejniekus, bet kapteinim pavēlēja vadīt kuģīti uz Mumbaju. Policija vēlāk atrada kapteiņa līķi. Viņam bija pārgriezta rīkle, rokas bija sasietas ar virvi.Slepkavu pēdas ved uz Pakistānu Indijas varas iestādes secina, ka uzbrukums bijis ļoti labi plānots. Pēc drošības ekspertu domām, tas liecina par Lashkare-Taiba rokrakstu. Šis grupējums nekad nav slēpis naidu pret Indiju. Lashkare-Taiba mērķis ir panākt Kašmiras reģiona pievienošanu Pakistānai. Nereti izskanējušas aizdomas, ka islāma kaujinieku grupējums ir saistīts ar Pakistānas drošības dienestiem, tomēr Pakistāna noliedz jebkādu saistību ar Mumbajas slaktiņu. Pakistānas slepenais dienests savulaik atbalstīja Lashkare-Taiba izveidošanu, lai vājinātu Indijas varu Kašmirā. Pakistānā netrūkst islāma kaujinieku, kas guvuši rūdījumu cīņā pret PSRS karaspēku Afganistānā, bet pēc Afganistānas kara viņi pārcēlās uz Kašmiru. "Pakistānas karaspēks ir vājāks nekā Indijas karaspēks, bet Pakistāna izmanto šādus grupējumus, lai novājinātu Indiju," laikrakstam The Guardian stāsta analītiķe Farzāna Šeiha. Lashkare-Taiba un citi Pakistānas islāma ekstrēmistu grupējumi tika aizliegti 2002.gadā, kad pēc 11.septembra terora aktiem pret Pakistānu bija vērsts liels ASV spiediens. Taču ekstrēmistu ideoloģija nekur nav pazudusi. Jauno ekstrēmistu audzināšana nereti sākas Pakistānas madrasās (islāma skolās), kas audzēkņiem nodrošina ne tikai bezmaksas mācības un dzīvošanu, bet arī pamatīgu smadzeņu skalošanu, lai ieaudzinātu naidu pret "islāma ienaidniekiem". "Došanās cīņā uz Afganistānu vai Kašmiru, cīņa pret spēkiem, kas vēršas pret islāmu, ir mūsu reliģiskais pienākums," laikrakstam The Observer stāsta Pakistānas garīdznieks Maulana Riazs Čugti, kurš uzrauga 40 000 skolēnu mācības madrasās.Terorists Versace krekliņā Lai gan islāma ekstrēmisti nereti tiek raksturoti kā nabadzīgi un neizglītoti smadzeņu skalošanas upuri, patiesībā daudzi no viņiem ir turīgu ģimeņu atvases. Viņi ir labi informēti par dzīvi rietumu pasaulē. Izmeklētāji vēsta, ka 21 gadu vecais Mumbajas slepkava Kasabs labi pārvalda angļu valodu. Slaktiņa laikā viņš bija tērpies krekliņā, ko rotāja Versace zīmols. Daudzi islāma ekstrēmistu līderi jaunībā studējuši rietumu augstskolās. Viņi ieguvuši labu izglītību tādās jomās kā inženierzinātnes un medicīna. Al Qaeda vadonis Osama bin Ladens studējis ekonomiku un inženierzinātnes, viņa vietnieks Aimāns el Zavahiri bija labs ķirurgs. 11.septembra terora aktu galvenais plānotājs Halīds Šeihs Muhammeds savulaik mācījies ASV augstskolā, teroristu vienības līderis Muhammeds Ata studējis arhitektūru Hamburgā. "Al Qaeda ir pilna ar cilvēkiem, kas beiguši medicīnas vai inženierzinātņu augstskolas," laikrakstam The Daily Telegraph atzina islāma ekstrēmisma pētnieks Eds Huseins, kurš savulaik pats bija iesaistījies radikālā kustībā. "Viņi uzskata, ka Korāns līdzinās mācību grāmatai. Viņu prātā nav vietas cilvēcīgām niansēm vai alternatīviem argumentiem. Viņi dižojas ar labo izglītību. Viņi uzskata, ka ir pārāki par citiem un ka viņiem vienmēr taisnība." Arābu valstīs veiktie pētījumi liecina, ka labi izglītoto musulmaņu vidū radikāli uzskati nereti ir vēl vairāk izplatīti nekā neizglītoto vidū. Pēc ekspertu domām, viens no islāma ekstrēmisma cēloņiem ir musulmaņu vidusšķiras nepiepildītās cerības, kas pamudina uz radikālu rīcību. Islāma plurālisma centra eksperti Stīvens Švarcs un Irfāns el Alāvi raksta: "Musulmaņu pasaulē vienkāršs zemnieks vai strādnieks rūpējas galvenokārt par ģimenes uzturēšanu un ekonomiskās stabilitātes iegūšanu. Tikai pēc tam, kad musulmanis ieguvis ekonomisku drošību, viņš var pievērsties radikālajai reliģijai.