"Tiesa konstatējusi aizdomās turēto vainu, taču sods netiks piemērots," teikts Groningenas tiesas spriedumā.
Nīderlandes marihuānas kafejnīcu īpašnieki jau sen kritizē "liekulīgo likumdošanu", kas spiež viņiem "zālīti" iegādāties vairumā no noziedzniekiem.
"Ņemot vērā to, ka vājo narkotiku tirgošana kafejnīcās tiek pieciesta, tas nozīmē, ka kafejnīcām pašām sevi jāapgādā, un tādējādi jāveic audzēšana, lai apmierinātu šo pieprasījumu," norādījusi tiesa. "Likumā nav noteikts, kā šāda apgāde būtu veicama."
Tieslietu ministrs Ivo Opsteltens atzinis, ka spriedums viņu "pārsteidzis", kamēr prokuratūra paziņojusi, ka tai spriedums vēl jāizanalizē.
Lai gan marihuāna Nīderlandē joprojām formāli ir aizliegta, 1976.gadā valsts dekriminalizēja neliela daudzuma glabāšanu, un "zālīte" tagad ir plaši pieejama.
Tajā pašā laikā kaņepju audzēšana un pārdošana, ja apjoms pārsniedz piecus gramus, ir nelikumīga.
Tāpēc marihuānas audzēšana un tirgošana lielos daudzumos nonākusi organizētās noziedzības rokās.
Laikā no 2009. līdz 2014.gadam policija audzētājiem Groningenā konfiscējusi vairāk nekā 2000 marihuānas stādu, taču tiesa atzinusi, ka audzēšana notikusi atbilstoši vieglo narkotiku likuma garam, tas ir, "sabiedrības veselības interesēs un tādējādi nav pārkāpusi sabiedrisko kārtību".
Audzētāji vienmēr ir bijuši atklāti pret policiju un nav slēpuši savu darbību, vienmēr deklarējuši savus ienākumus no marihuānas un maksājuši nodokļus, uzsvērusi tiesa.
Tāpat audzētāji savā ražošanā nav izmantojuši nekādas ķimikālijas, viņu plantācijas iekārtotas tā, lai neradītu ugunsgrēka draudus, un kultivēšanā izmantotā elektroenerģija tikusi jau iepriekš apmaksāta, konstatējusi tiesa.
Turklāt iegūtā "zālīte" pārdota marihuānas kafejnīcām un nav nonākusi noziedznieku rokās.
Aizstāvības advokāts atzinis, ka šis spriedums ir "unikāls".
Jau iepriekš šogad astoņas no Nīderlandes lielākajām pilsētām, tostarp Amsterdama un Roterdama, vērsās pie valdības, aicinot dekriminalizēt marihuānas audzēšanu un vairumtirdzniecību.
Marihuānas kafejnīcas budžetā ik gadu nodokļos ienes simtiem tūkstošu eiro, taču Finanšu ministrija atsakās atklāt precīzu summu.