Jau vēstīts, ka Īrijas telesabiedrība _RTE _ziņo, ka, saskaitot visas balsis tautas nobalsošanā par Lisabonas līgumu, pret tā ratifikāciju balsojuši mazliet vairāk kā 53,4%, savukārt tikai 46,6% vēlētāju to atbalstījuši. Līdz ar to piepildījušies provizoriskie rezultāti, ka līgumu īri ir noraidījuši. Negatīvā balsojuma pārsvars ir tikai aptuveni 110 tūkstošu balsis. Kopumā referendumā piedalījušies 53,13% īru balstiesīgo iedzīvotāju.Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis pārējās ES valstis turpināt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, neraugoties uz neveiksmi Īrijā. «Īrijas «nē» balsojums nav atrisinājis problēmas, ko vajadzētu risināt Lisabonas līgumam. Eiropas Komisija uzskata, ka ratifikācijai ir jāturpina savu gaitu,» paziņoja Ž.M.Barrozu, uzsverot, ka 18 no 27 dalībvalstīm jau paudušas atbalstu līgumam. Eiropas Komisijas prezidents mudina Īrijas valdību piedāvāt risinājumu, kas ļautu rast izeju no krīzes.A. Stīna skaidro, ka īri šobrīd jau aizmirsuši, ka viņu attīstību stimulēja ES. “Atmosfēra ir mainījusies. Šobrīd Īrijā ir ekonomiskā recesija un cilvēki ir aizmirsuši deviņdesmito gadu izaugsmi. Tagad mēs esam bagāti, bet esam aizmirsuši, kā mēs tādi kļuvām”.Viņa neuzskata, ka referendums būtu protesta balsojums pret valdību, jo galvenais iemesls, kāpēc īri nobalsoja pret līgumu, esot spēcīgā “nē” kampaņa. “Tā bija patiešām biedējoša, kas daudzus pārliecināja, ka ratifikācijas rezultātā mēs būsim nonākuši tādā nelaimīgā situācijā, no kuras nekad netiksim ārā,” viņa stāsta. Uz negatīvās kampaņas efektivitāti norāda arī sabiedrības aptaujas pirms tautas nobalsošanas – ja vēl pirms dažām nedēļām izskatījās, ka balsojums būs pozitīvs, tieši pēdējās dienās daudzi vēlētāji pārdomāja, norāda īru žurnāliste. Atkārtots referendums, viņasprāt, nebūs, jo referendumā piedalījušies vairāk nekā puse balstiesīgo un tas ir respektabls rādītājs. Viņu personīgi pārsteidzis salīdzinoši augstā aktivitāte, jo iepriekš referendumos par ES jautājumiem piedalījušies vien aptuveni ceturtā daļa vēlētāju. A. Stīna uzskata, ka risinājums šai situācijai ir jāatrod augstākā – starpvalstu līmenī.Viņa norāda, ka balsojumā dominēja lauksaimnieku balsojums. Arīdzan reģionu balsojuma rezultāti norāda, ka negatīvs balsojums bijis tajos apriņķos, kur pastāv lauksaimnieciskā ražošana. “Lauksaimniekiem Īrijā ir ļoti liela ietekme un viņu noskaņojums attiecībā pret ES ir negatīvs tās lauksaimniecības politikas dēļ,” skaidro īru žurnāliste.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) intervijā aģentūrai BNS pieļāva, ka gada otrajā pusē ES līderi varētu lemt par turpmāko rīcību. Ministrs arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pārējās ES dalībvalstis, kas līguma ratifikācijas procesu vēl nav pabeigušas, to izdarītu. "Lai ir pilnīga aina par attieksmi visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs," sacīja Riekstiņš.
Viņš arī pieļāva, ka ES varētu strādāt pie jaunas līguma paketes, taču tad
tas ES modernizāciju "atsviestu atpakaļ uz vairākiem mēnešiem vai pat
gadiem". Uz jautājumu, vai Īrijas pilsoņu lēmums nozīmē krīzes iestāšanos ES,
Riekstiņš atbildēja: "Es būtu piesardzīgs šo vārdu [krīze] izmantot, jo
Eiropas Savienības funkcijas jau neapstājas. Tas, protams, var apdraudēt
organizācijas progresu," Riekstiņš pauda aģentūrai BNS.
Kā norāda politologs Toms Rostoks, šobrīd bez šaubām var turpināt ratifikācijas procesu, taču daudz smagāks jautājums ir, ko darīt tālāk. “Šobrīd izskatās, ka tas tomēr ir strupceļš, jo ir bijis tikai viens referendums vienā valstī – tātad rezultāts ir simtprocentīgs,” teic. T. Rostoks, norādot, ka ar iepriekšējo ES ietvarlīgumu bija citādāk – bija referendumi dažās valstīs ar pozitīviem iznākumiem.
Viņš norāda, ka aizvien vairāk ES izskan viedokļi, ka šie referendumi ir jāizliedz. “Es to atbalstu, jo referendumam ir jēga tikai tad, ja cilvēki saprot, par ko balso. Referendums nozīmē, ka ir jāiepazīstas ar līgumu, nevis jābalso par to, vai uzticas valdībai vai nē,” teic politologs, uzsverot, ka tieši tā šoreiz balsojuši īri.
(papildināts viss teksts)