Nobela komiteja paziņojusi, ka šāgada Nobela balvu fizikā saņems ASV zinātnieks Joičiro Nambu un Japānas fiziķi Makoto Kobajaši ar Tošihidi Maskavu par Visuma simetrijas pētījumiem. Puse prēmijas piešķirta vienam no elementārdaļiņu fizikas pamatlicējiem J.Nambu, bet otru pusi sadalīs viņa sekotāji M.Kobajaši ar T.Maskavu, ziņo AFP. Jau saņēmis pirmos apsveikumus par balvas piešķiršanu, M.Kobajaši žurnālistiem izteica prieku, ka beidzot atzīti J.Nambu sasniegumi.
Japānā dzimušais, bet ASV pavalstniecību pieņēmušais fiziķis J.Nambu atklāja, kā elementārdaļiņu jeb vielas «pamatķieģelīšu», no kuriem uzbūvēta visa matērija, sistēma var pēkšņi zaudēt simetriju. Tā rezultātā dažas daļiņas iegūst masu, bet citas — zaudē to. Par spontāno simetrijas pārkāpšanu dēvētais process arī izskaidro, kā drīz pēc Lielā sprādziena varēja rasties pasauli veidojošās daļiņas. J.Nambu izveidoja šī procesa teorētisko pamatojumu, kas kalpo par pamatu elementārdaļiņu fizikas standartmodelim. Tā atbilstību patiesībai varētu pierādīt nesen iedarbinātais Lielais hadronu paātrinātājs.
Savukārt M.Kobajaši un T.Maskava izskaidroja citu Visuma asimetrijas fenomenu, paredzot trīs jaunu kvarku grupu eksistenci, kuras eksperimentāli tika atklātas tikai pēc 29 gadiem. Viņi 1972.gadā pierādīja, ka fizikas likumi uz vielu un antivielu iedarbojas nedaudz atšķirīgi, raksta New Scientist. Tas izskaidroja standartmodelī neparedzētu simetrijas pārkāpumu rašanos un lika to paplašināt, iekļaujot modelī tolaik nezināmus kvarku — protonus un neitronus veidojošo daļiņu — paveidus. Viņu atklājums gan radīja jaunu, pagaidām neizskaidrotu asimetrijas problēmu — saskaņā ar to, Lielajā sprādzienā viela nezināmu iemeslu dēļ radās par vienu simtmiljono procenta daļu vairāk kā antiviela (viela, kuru veido elementārdaļiņas ar pretēju masu un lādiņu).
(papildināts viss teksts)