Vācijas policija kratīšanas laikā viņa mājoklī uzgājusi medicīniskus dokumentus, kas norādījuši uz slimību un nepieciešamību ārstēties. Atrasta arī saplēsta slimības lapa par 24.martu - dienu, kad Lubics izraisījis katastrofu, pavēstījuši izmeklētāji. Šie apstākļi vairojuši aizdomas, ka Lubics no darba devējiem slēpis patiesību par savu veselības stāvokli. Iepriekš mediji rakstījuši, ka vīrietis cietis no depresijas, viņš 2009.gadā piedzīvojis depresijas lēkmi. Visus aizvadītos gadus mediķi viņam palīdzējuši risināt šīs problēmas un tas nav bijis šķērslis viņa darbam otrā pilota amatā.
Tiesa gan mediķi no iestādes, kur pilots ārstējies noliedz, ka viņam būtu bijusi depresija. "Ziņas, ka Andreass L. šeit tika ārstēts no depresijas, ir kļūdainas," pavēstījusi slimnīcas preses sekretāre.
Viņa neatklāja, kura slimnīcas nodaļa viņu ārstējusi, vienīgi sacīja, ka "tas bijis saistīts ar diagnozes noteikšanu".
Dati no avarējušās aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas retranslatora liecina, ka straujā nolaišanās sākta manuāli, apstiprinot pieņēmumu, ka otrais pilots apzināti nogāzis lidaparātu, par lidojumu portāla Flightradar24 vēsta LETA.
Portāls, kas seko līdzi gaisa satiksmei, norādīja, ka trīs sekunžu laikā lidmašīnas autopilots tika manuāli izmainīts no 38 000 pēdu (aptuveni 12 500 metru) augstuma uz 100 pēdu (30,5 metru) augstumu.
"Deviņas sekundes vēlāk lidmašīna sāka nolaisties," norādījis portāls.
Flightradar24 analizētie dati iegūti no lidmašīnas retranslatora automātiskās atbildes uz radaru pieprasījumiem.
Reaģējot uz traģēdiju, vairākas aviosabiedrības, ieskaitot airBaltic, nolēmušas ieviest noteikumu ka lidmašīnas kabīnē visu lidojuma laiku atrodas vismaz divi apkalpes locekļi.
Mainīts virsraksts un pievienota 3. un 4. rindkopa