Prezidents pavisam nesen, kad tikās ar parlamenta opozīciju, pieminējis 1939.gada Somijas karu, kad Krievija ieguva Karēliju, tāpat arī viņš atcerējies 1921.gadu, kad Krievija okupēja Gruziju, pamatojot, ka aizstāv mazākumtautību tiesības.
Kā ziņo A.Klimovičs, Gruzijas valsts vadītājiem tagad rit daudz sarunu ar Rietumu pārstāvjiem, turklāt Gruzijas sabiedrība gaida, kad tās varētu nest kādus augļus.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Džordžs Bušs aicinājis Krieviju pārtraukt Gruzijas bombardēšanu un visas puses apturēt vardarbību saistībā ar konfliktu Dienvidosetijā. Gruzijas prezidents sestdien valstī izsludināja kara stāvokli.
Gruzijas valsts ministrs reintegrācijas jautājumos Temurs Jakobašvili «Dienai» pēc valdības sēdes teica, ka Gruzija viena pati nevarēs apturēt Krievijas agresiju, bet cīnīšoties līdz galam.
Ministrs uzsvēra, ka beidzamajās stundās frontē izmaiņas neesot notikušas, gruzīni savas pozīcijas frontē noturot. «Mēs esam gatavi palīdzēt Krievijai saglabāt tās seju, taču maksimums, ko esam gatavi pieņemt, ir tas, ka Chinvali tiek ievesti starptautiskie spēki,» teica T. Jakobašvili.
A.Klimovičs arī vēsta, ka pavisam nesen tikusi bombardēta Oni pilsēta, kas atrodas uz rietumiem no Dienvidosetijas. Taču Tbilisi šodien nekas nav noticis, tikai vienos naktī Vazdiani — Tbilisi nomalē, kur atrodas aerodroms un pulcējās rezervisti, tika apšaudīts. Par cietušajiem pagaidām nav ziņu.
Uzlidojums Tbilisi nav noticis, kā ziņoja dažas aģentūras. Par tika palaistas baumas, teica A.Klimovičs.
Vērtējot politisko situāciju Gruzijā, opozīcija faktiski ir atteikusies no politiskās cīņas un atbalsta valsts prezidentu M.Saakašvili. Kā teica A.Klimovičs, ir pasludināts moratorijs uz iekšpolitisko cīņu. To atzinis arī M.Saakašvili opozicionārs Dāvids Gankrelidze.
Tie cilvēki un analītiķi, kas sekojuši lietām līdzi, uzskata, ka Krievijai ar provokācijām, kas veiktas ar dienvidosetīnu rokām, izdevies atkal izraisīt konfliktu, teica A.Klimovičs.
Kā LNT ziņām teica politologs Nils Muižnieks, šī ir kulminācija krīzei, kas ilgusi jau divus gadus. Viņaprāt, ātri risinājumu šai krīzei neradīs. Vaicāts, kāpēc tik kūtri konfliktu risināšanai atbalstu pauž starptautiskā, tajā skaitā, Rietumu, sabiedrība, viņš to saista ar bailēm no Krievijas, kā arī visa šā Kaukāza reģiona ekplozivitāti — Čečenijas tuvums, naftas un gāzes vadu koridori…
Tikmēr paši gruzīni cer, ka sadzirdēs starptautiskās balsis, kas skaļāk nosodīs Krievijas agresiju.