Par spīti progresam, Uzbekistāna nav brīvāka

Pirmdien būs zināmi parlamenta vēlēšanu rezultāti Uzbekistānā, taču nav sagaidāms, ka tie nesīs ievērojamas pārmaiņas Centrālāzijas valstī, kas ir izpelnījusies respektablā britu izdevuma The Economist atzinību kā gada valsts. Izdevuma redakcija uzskata, ka no visām pasaules valstīm 2019. gadā Uzbekistāna ir progresējusi visvairāk. Tajā pašā laikā tā joprojām ir autoritāri pārvaldīta valsts, ko apliecina arī tas, ka svētdien notikušajās vēlēšanās nevarēja piedalīties opozīcijas kandidāti. 

Slavē par reformām

2016. gadā nomira Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs, kurš valsti ar stingru dūri bija vadījis 27 gadus.

Autokrātiskā I. Karimova valdīšanas laikā Uzbekistānas valdību apsūdzēja sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos un par vēršanos pret vārda brīvību. Režīms nežēlīgi apspieda jebkādu opozīciju. 2005. gadā varasiestādes valsts austrumu pilsētā Andidžonā vardarbīgi vērsās pret protestētājiem, nogalinot vairākus simtus neapbruņotu cilvēku, apgalvo cilvēktiesību organizācijas. Pēc notikušā Uzbekistānu vajadzēja atstāt rietumvalstu medijiem un cilvēktiesību organizācijām, kas kritizēja režīmu.

Pēc I. Karimova nāves tika prognozēta asiņaina cīņa par varu, taču viss izvērtās miermīlīgi. Par I. Karimova pēcteci kļuva ilggadējais premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, kurš bez īpašas konkurences uzvarēja 2016. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Š. Mirzijojeva prezidentūras laikā režīma stingri kontrolētajā valstī ir jūtamas pārmaiņu vēsmas. Reformas pa īstam pieņēmās spēkā pēc tam, kad 2018. gadā no amata atbrīvoja ietekmīgo Valsts drošības dienesta priekšnieku Rustamu Inojatovu, kuru pēc I. Karimova nāves minēja kā vienu no iespējamiem viņa amata pēctečiem.

Centrālāzijas pēc iedzīvotāju skaita – 33 miljoni – lielākās valsts pašreizējais vadītājs ir uzslavēts par daudzu politisko ieslodzīto atbrīvošanu un agrāk izolētās Uzbekistānas atvēršanu ārvalstu investīcijām un tūrismam.