Pasaulē ar darbu ir drūmi

Kamēr attīstītās valstis nebeigs ņemt pretī ekonomiskos bēgļus. Tad arī ''bērnu ražotāju'' valstīm nekas cits neatliks kā piebremzēt dzimstību, jo neviena valsts nav no gumijas.

Atliek cerēt, ka Ilmārs neieteiks šo prēmiju izsniegt Polam Potam, kuru pat PSRS uzskatīja par fašistu. Pols Pots mēģināja samazināt iedzīvotāju skaitu Kambodžā.

Precizējums = pēc nekvalificēta darba rokām. Jau noskaidrojām, ka gribētāju visu mūžu strādāt fizisku, nekvalificētu un tatad slikti apmaksātu darbu te nav. Tātad nekvalificētu darbu izzušana ir dzīzāk sasniegums nekā zaudējums. Inženieru, programmētāju, sistēmu administratoru, kiberdrošības speciālistu rokas ir vajadzīgas un pieprasītas. Mākslinieku vienmēr ir bijis daudz un visus tā pa īstam nekad nav zinājuši. Jo vairāk pirms IT laikmeta, bet pirms radio un televīzijas vispār vajadzēja iztikt ar to, kas pieejams uz vietas. Monarhs vai aristokrāts vēl varēja uzaicināt slavenības, turīgie pilsetnieki arī, bet pārējiem bija jāiztiek ar draudzes ērģelnieku un vienkaršām tautas izklaidēm = amatieru mūziku kāzās un svētkos utt. Apkalpojošās un nebkuras citas sfēras nodarbināto skaits ir atkarīgs no cilvēku skaita, jo visi iedzīvotāji ēd, ģērbjas un pavada brīvo laiku. Atliek noskaidrot, kur un kad es varu saņemt Nobeļa prēmiju?

Kaut vai tāpēc, ka nezinu, kādus bezmaksas draņķus dabūšu kopa ar šo brīnumsistēmu. Microsoft arī aizraujas ar negribētu opciju uzspiešanu, bet šīs sistēmas niķīši ir zināmi un es esmu pārliecināts, ka tikšu ar tiem galā,

Atliek noskaidrot, kāpēc šī daudz labākā sistēma nav izsitusi Microsoft no tirgus vai vismaz sagrābusi ievērojamu tirgus daļu? Un vispār operāciju sistēma ir tikai vide, kur darbojas viss pārējais. Ja jūsu Linux nevar palaist man vajadzīgu programmu, tad ir slikts un es pat nemeģināšu to lietot.

Linuss Torvalds uzrakstīja daudz daudz daudz labāku operētājsistēmu par to ko taisīja Geitss. Tiesa, tas notika 10 gadus vēlāk.

Gan skola, gan institūts, gan universitāte dod tikai pamatus un nepārtraukti rodas jaunas specialitātes, kurās izglītības vēl nav tāpēc, ka nevar būt. Brāļiem Raitiem nebija no kā mācīties lidmašīnu būvi, varēja šo to pārņemt no Oto Lilientāla planieriem, varēja izdarīt secinājumus no iepriekšejo ekperimentatoru neveiksmēm, bet pareizais risinājums bija jāatrod pašiem. Bilam Geitsam neviens nemācija rakstīt operāciju sistēmas = starp citu, pēc Geitsa neviens neko labāku vel nav uzrakstījis. Tāpēc mēģinājumi sagatavot supercilvēku, kas 19 gados būs apguvis pilnīgi visas pasaules zināšanas, ir nolemti neveiksmei. Starp citu, cilvēka smadzeņu pārākums pār datoru slēpjas tajā faktā, ka cilvēks var pieņemt pareizus lēmumus reālā laikā, operējot ar nepilnīgu informāciju.

Jaunatne pavirši izturas pret zināšanu apguvi skolās un institūtos, tāpēc darbu var iegūt tikai tādu, ko pieminiet. Vaino, protams, nevis sevi, bet pasauli.

Bet tu vispirms padomā ar galvu, kā izdarīt ne tik smagi un ne tik fiziski, ģēnij tu mans :D Kāpēc tad cilvēks sāka lieto darba rīkus?

Ko gribu, to komentēju. Ja ir ko atbildēt, atbildi, ja nē = izslēdz bļāvienu ģeneratoru. Paldies. Starp citu, komentēt nespējīgais, jo ātrāk tu pievērsies, jo mazāk manu atbilžu saņemsi.

Redzi, iespītējies bēbi, kad tu kļūsi pieaudzis, tad es ar tevi kā ar pieaugušu sarunāšos. Skaidrs, sakautais trollīti spītnieciņ aizvērties nespējīgais?

Esi tādu strādājis un zini no pieredzes?

Tad uzrakstiet, kad būs laiks. Es ceru, ka diskutēt arhīvā nav parkāpums, ja rakstu noliks kaut kur dziļāk, vai arī var turpināt citā reizē. Ieņēmumus rada cilvēki un tāpēc ieņēmumi nevar sabrukt paši no sevis. Reizēm sliktu lēmumu rezultātā jā, bet ne visur un ne reizē. Par vēlēšanu tiesībām strīdīgi. Šodien tās ir un ko mēs redzam? Referendumi par separātismu, par ekonomisko blefu! Referendumi kā aizsegs okupācijai un aneksijai! Par vardarbību = kāpēc Marksam būtu tiesības, bet Staļinam vai Hitleram nē? Piemeklēt skaistu mērki, kas attaisno visu, var viegli. Nolieciet propagandistam priekšā naudas kaudzīti, viņš jums vienā vakarā visām pasaules cūcībām attaisnojumus piemeklēs. Vēlēšanu tiesības ir = un tiek iebalsoti cilveki, kas savas ideoloģijas vārdā ņem par ķīlniekiem veselu valsti = Šamils Basajevs nervosi smēķē stūrītī kopa ar Osamu bin Ladenu = un spēlēties ar tās nākotni! Demokrātija mums ir, bet kur ir demoss? Kad izdomāsiet, tad arī pienāciet, paskatīsimies. Uzreiz pasaku = ja šī doma paredz, ka man kāds bez atlīdzības jāuztur, tad nav pieņemams un nav arī iespējams. Man jau ir ģimene, kas jāuztur!

Marksisms un neomarksisms nav nekas nedzīvs un dogmatisks. Viss ir procesā un attīstās, cilvēki domā, kā to visu ieviest dzīvē. Labs izdevums ir Cambridge Journal or Economics, kuru uzdod Oxford University Press. Lai gan tas ir neomarksisma un keinsiānisma izdevums, tas tomēr ir 15% pasaules labāko ekonomikas akadēmisko izdevumu topā.

Man tiešam nav laika skaidrot. Marksisms uzskata, ka sabiedriski ekonomisko sistēmu maiņa notiks neatkarīgi no cilvēku gribas, kapitālismu sabrucinās tā globālā ekspansija un aizvien samazinošā kapitāla ieņēmumu likme (redzam negatīvās procentu likmes bankās!). Ļeņinisms uzskata, ka sabiedriski ekonomisko sistēmu maiņu var panākt apejot kapitālismu un var ieviest izmantojot vardarbību. Arī Markss runā par vardarbību, taču viņam ir visas tiesības par to runāt. Atceramies, ka tajā laikā vēlēšanu tiesības bija tikai bagātniekiem un arī tad viņu balsis svēra un nevis skaitīja. Latvijas satversmē ierakstītas vispārējās, vienlīdzīgās un proporcionālās vēlēšanu tiesības bija sava laika novitāte, kas piem., tikko bija ieviestas arī tāda valstī kā Zviedrija. Ja nav vēlešanu tiesības, tad pilsoņiem ir tiesības izmantot vardarbību savu mērķu sasniegšanai un tas notika 1848. gadā. Kad vēlēšanu tiesības parādās, tad vardarbībai vairāk nav vietas. Tas ir tik vienkārši.

20. gadsimta vēsture un komunisma sistēmas sabrukums nav iedomas, bet dzīves īstenība. Ja kāds grib piedāvāt ideālu iekārtu, bet bez risinājuma, kā to sasniegt, tad no viņa idejas var labākajā gadījumā iznākt zinātniskās fantastikas romāns. Ir tāda sociālā fantastika. Sliktākajā gadījumā = utopiskais sociālisms a la Furjē, Sensimons un kompānija. Pamēģināt sasniegt? Pirmais jautājums = kādā veidā? Otrais = kāpēc vispār sākt? Ko tadu jūs varat man piedāvāt, ko nepiedāva pašeizējā iekārta? Es domāju nevis saukļu līmenī, bet reāli?

Es esmu no paaudzes, kas Marksu mācījās ne tikai skolā. Tāpēc es zinu to, ko Markss savā 19. gadsimtā nevarēja zināt un ko šodien neomarksisti noklusē. Ja marksismu atdala no ļeņinisma, tad ir jāpaskaidro, kādas ir atšķirības. Pagaidām neredzu nekādas, tīrs copy=paste no padomju laiku komunisma teorijas. Starp citu, kā tur bija ar 1848. gada lielo revolūciju Eiropā? Markss to stingri nosodīja vai otrādi, apsveica? Gan Marksam, gan leņinam, gan Staļinam ir kopīgs šis = = darbs ir verdzība = labs dzīves līmenis ir noziegums = vajag atņemt un pārdalīt. Mūsdienu neomarksisti vienkārši ir pastumti nost no ratiem, tāpēc nedabū izvērsties.

Tāpēc arī Marksa teorija sagāzās, ka nestāvēja uz zemes, bet lidinājās mākoņos. Starp citu, tieši sociālisti uzskata darbu par verdzību, kapitālistiem darbs ir iztikas avots. Palasot Marksu starp rindām, ir skaidri redzami gan gulagi, gan pārtikas rekvizīcijas vienības, gan maizes kartītes un pārējie sociālisma jaukumi.

Nu dzīvo vien savās iedomās, man nav laikam mācīt tev to, kas skolā bija jāiemācās. Kārlis Markss ir viens no trim sociālo zinātņu tēviem, kuru joprojām respektē arī Rietumu universitātes. Piem., skat. vienu pētnieci, kas raksts par Latvijas lauku iztukšošanos - katrā desmitajā lappusē tiek citēts Kārlis Markss, jo viņa darbi bija un ir respektējami. Pasaulē ir vairāk kā 40 neomarksistu akadēmisko universitāšu žurnālu, skat. kaut vai Taylor & Francis izdevniecības Rethinking Marxism. Daudz kas no marksisma vai neomarksisma ir piepildījies. Ar K. Marksu var diskutēt un ir labi, ja to dara līmenī. Bet ja vienkārši ignorē ar kazuistiku, kas marksismu saista ar ļeņinismu, tad tas liecina par paša oponenta intelekta problēmām. Nav man laika šādas problēmas risināt. Ej labāk, pastudē Rietumu augstkolās. Atnāks kāds prāts varbūt.

Tieši otrādi, zinātnieka mērķis ir izdomāt, kā pārlikt darbu no cilvēka uz mašīnu, aprēķinus = uz datoru utt. Edisons jaunībā dežurēja telegrāfa stacijā, tur nedrīkstēja gulēt un reizi stundā bija jādod signāls otram operatoram. Edisons uztaisīja tādu aparātu, kas pats skaitīja laiku un deva signālus, bet pats nolikās gulēt. Cilvēki nav vienādi un nekad nebūs. Daži ir olimpiskie čempioni, vairums nav. Daži ir komponisti, vairums nav. Daži tiek pie turības, pārējie dzīvo vidējā līmenī. Ja vidējais līmenis nolinčos komponistus un sportistus, vai pasaule kļūs laimīgāka? Nē. Toties būs trūcīgāka = vairs nebūs ne sasniegumu sportā, ne labas mūzikas, ne romānu utt. Tas pats notiek ar meginājumiem apspiest ekonomiku. Kapitālisms ir nevienāda bagātības sadale, bet sociālisms ir vienāda nabadzības sadale.

Kad PSRS sagrāba Vāciju, precīzāk VDR, tad arī nekāds postkapitālisms neieviesās un PSRS varbūt nenolaida VDR līdz savam līmenim, bet zemāk par VFR līmeni gan. To pašu redzam šodien komunistu Grieķijā. Balansēšana uz bankrota robežas un lūgšanās no tiem pašiem kapitālistiem. Kāds tad labums no tādas sistēmas? Nu bet bagātnieki nevēlēsies. Kāpēc man jāatdod lumpenim tas, ks ir mans? Tad jau labāk salauzt, sadedzināt un atstāt lumpeni vienu pašu pie drupu kaudzes, lai pamēģina pats radīt to, kas bija. Tādu sistēmu kā ļeņinisms=staļinisms ir iespējams ieviest tikai vardarbīgi, jo brīvam cilvēkam tāda dzīve nav pieņemama.

Tas "sociālistiem". Redz -socialisma pamatlozungs -no katra pēc viņa spējam ,katram pēc viņa vajadzībām. Jeb skaidrā valodā -daži muļķi čakli strādā ,citi saņerm pabalstus. Diemžel tapēc visi socialisma paveidi vienmēr izgāžas -cilvekiem apnīk būt tiem muļķiem ,kuri strādā un kurus "nokāš" solidaritātes vārdā.Un drīz vien tā īsti vairs nestrādā neviens un nekā vairs nav.

Krievijā notika tas, ka Markss bija paredzējis un no kā brīdināja - rupjais komunisms. Krievija nebija sasniegusi ražošanas līdzekļu attīstības līmeni, lai tajā ieviestos postkapitālisms. Tāpēc daži izdomāja ieviest vardarbīgi, bez sociāla un ekonomiska pamatojuma. Tas protams izgāzās. Tagad ir citādi. Tagad ražošanas līdzekļi ir pietiekoši attīstīti un notiks sabiedriski-ekonomiskās sistēmas maiņa. Labāk, lai tas būtu bez vardarbības. Tāču ja šķiru cīņas saasināšanās var novest neceļos, ja bagatnieki nevēlēsies pārdalīt savus īpašumus sabiedrības pastāvēšanas labā. Tie nav bagātnieku īpašumi. Pasauli uz priekšu virza zinātnieki, inženieri, vienkārši darbinieki. Tikai sociālā iekārta viņu darbu nepietiekami novērtē. Jāmaina likumdošana.

Krievijā padomju varas triumfa gājiens bija salīdzinoši nevardarbīgs, bet tad sākās tāds komunistu terors, kādu Krievija nekad nav redzējusi.

Marksa teorija ir bankrotējusi, apbērēta un apaugusi ar zāli. Cilvēks vienmēr ir darbā lietojis instrumentus, sākot jau no akmens laikmeta. Šie instrumenti kļūst arvien sarežģītāki un dārgāki, bet būtība tāpēc nemainās.

Kaut ko tik aprobežotu kā tovariščs gostjs no sovdepa tikko noblēja pat no kremliniem reti gadās dzirdēt! Tāpēc strādāt, lumpeni un parazīt, lai nenosprāgtu badā! Tiešām muļķis esi vai izliecies par tādu? Ak tad šodien es varu atļauties trīsreiz mazāk nekā mans vecvectēvs? Es gan domāju, ka otrādi! Mūsdienās katrā mājā ir sadzīves tehnika, kuras agrāk vispār nebija un kura ievērojami atvieglo mājas darbus. 17. gadsimtā veikalā pirkts apģērbs = kvalitatīvāks = bija ļoti turīga cilvēka pazīme, bet šodien visi ta staigā. Uzreiz pazīstu padomju lumpeņus. Redziet, citiem esot pienākums viņus barot, jo paši viņi nevarot! Tad redzi, lumpeni, senos laikos tu jau būtu badā sprādzis ar savu nevarību!

Blēņas. Kaut ko tik aprobežotu izdomāt, vajag piepūlēties. Problēma ir citur. Senos laikos, cilvēki strādājot varēja uzcelt sev māju, sagādāt pārtiku, iemainīt sev nepieciešamās preces, ko paši nevarēja saražot. Šodien, strādājot no rīta līdz vakaram, lielākā daļa strādnieku vairs nespēj nodrošināt sev pat trešo daļu no tā visa. Tad pats no sevis rodas jautājums, kāpēc vispār strādāt?? P.S. Arī lielākā daļa Latvijas politiķu runā par strādāšanu strādāšanas pēc, nevis par to, lai cilvēki strādājot varētu normāli nopelnīt sev iztiku....

sliņķi domā, bet īsti letiņi strādā

farmācijai vajag gaļu, ja nebūs cilvēku, ko tad "ārstēs", kam zāles ražos. Pārtikas ražotajiem vajag patērētāju, kaut gan pat kaķim skaidrs, ka mums nav vajadzīgs tik daudz pārtikas kā tiek saražots. Iesaku noskatīties par tēmu: ttps://www.youtube.com/watch?v=4Z9WVZddH9w. Gari, bet apsolu, ka labi. Un var uzlikt arī latviešu subtitrus, kam vajag.

kā jau teicu, kad ne savas vainas dēļ zaudēsi darbu, tad zināsi.

antiglobalisti, jūs zinat, ka tas ir sliņķu skaits. OK. bet ne tuvu visos gadījumos pareizi zinat. un - dažiem cilvekiem saglabājušās pašcieņas paliekas.

Kad ne savas vainas dēļ paliksi bez darba, tad parunāsim.

Pasaulē pieaug bezdarbnieku skaits ,bet mēs taču zinām ka tas ir sliņķu skaits.

Niekus pļāpā par tēmu atbildēt nespējīgais oikonoms un viņam arī jabeidz. Vēl labāk = vispār nav jāsāk. Es jau sen gaidīju, kad beidzot parādīsies komentēt nespējīgie, lai sabojātu diskusiju. Vienīgais pārsteigums, ka tik vēlu.

Visiem iesaku izlasīt Atlas shrugged by Ayn Rand.

Par informāciju un mašīnām. Saglabāt informāciju ir tikai pusbēda. Jautājums ir ko ar šo informāciju darīt un tur svarīgākie lēmumi atkal jāizdara cilvēkam. Vēl jāseko līdzi, lai jaunās sistēmas mašīnas saprastos ar vecajām, būtu saderīgi informācijas ierakstu formāti utt. utt. Tā ka IT sektorā cilvēks tuvākajā nākotnē bez darba nepaliks. ... VALODAS BARJERAS!!! No šumeru rakstiem šodien ir jēga tikai tad, ja kāds prot šos rakstus lasīt, bet lielā konferencē visiem dalībniekiem ir kaut kā jasaprotas. Pasakiet francūzim, ka jārunā angliski = ar krēslu metīs. Vai arī sāks runāt tādā valodā no angļu vārdiem un franču skaņām, ka jūs vēlēsieties, kaut viņš paliktu pie savas valodas. Vēl tāds sīkums, ka eksperti ļoti retos gadījumos ir labi runasvīri un vispār dokuments ir vajadzīgs divās versijās, kopsavilkums uz vienas lappuses tādiem kā mēs abi, un pilnā versija ekspertiem. Mašīnu, kas prastu tādā veidā apstrādāt informāciju, nav pat vecajos fantastikas romānos. Lai tādu uzbūvētu, vispirms jānokopē cilvēka smadzenes un jānodrošina, lai kopija normāli darbotos. Tālāk viss ir vienkarši = lētāk ir apmācit šim darbam cilvēku. Solidaritāte var būt vai nu abpusēja vai nekāda. Variants ''man pienākas, dod!!!'' agri vai vēlu beidzas ar totālu nabadzību, jo cilvēks saprot, ka strādā muļķi, bet gudrie sēž un prasa. Skaidrs, ka 20. gadsimta komunisms tur neder, arī tapēc, ka tādu komunismu bez vardarbības nav iespējams uzcelt.

Tagad labās ziņas = Ir sācies antiglobalizācijas laikmets. Pasaule atkal šķeļas un katrs ir pats par sevi = ES šajā gadījumā ir viena vienība.To rūpniecību, kas saglabājusies, ir nolemts paturēt. Ir jārada pilnīgi jauna enerģētika. Pašiem sava. Turpina pilnveidoties IT sektors. Tas viss būs jāvada cilvēkiem, tātad visās šajs nozarēs ir vajadzīgas darba vietas. ES var kļūt par superekonomiku, kuras priekša amerikāņi noņem cepuri, un var iekrist tādā tumsonības un naida laikmetā, kādu pasaule vel nav redzējusi. Turpinot spēļu tēmu = Fallout, bet pa istam. Kurš scenārijs īstenosies, ir atkarīgs no mums. Neiznāca tik spēcīgi kā Verhofstandam debatēs ar Cipru, bet, pašam pārlasot, liekas, ka arī labi!

Tas, kas pazudīs vienā sektorā, parādīsies citos. To, ka robotika samazina darba vietas pie konveijera, jau sen ir atklājuši arī nezinātnieki. Te kādam pajautāja, vai viņš vēlētos darbu pie konveijera. Atbilde bija stiungri noraidoša, es pat teiktu, agersīva.

Gan rada, gan iznīcina. Vienas nav vajadzīgas, citas nāk vietā. Ja skatām tikai rūpniecību, tad vairāk iznīcina nekā rada. BET. Cilvēki pāriet uz citiem sektoriem. Bija laiks, kad absolūtais vairums cilvēku strādāja laukos. Pēc tam pārceļoja uz fabrikām. Šodien jlielākā daļa dzīvo pilsētās, bet nestrādā pie darbagaldiem.

Jautājums, par to, vai robotika rada vai iznīcina darbavietas ir atklāts un nav atrisināts. Fakts ir tāds, ka darbavietu skaits samazinās un ieņēmumi no darba samazinās, ienākumi no kapitāla pieaug. Pats baisākais šajā faktā ir tas, ka cilvēki ir gatavi lauzt šķēpus par filosofiju, bet nav gatavi atzīt riskus, ko darīs tad, ja izrādīsies, ka robotika tomēr samazina darbvietu skaitu. Iesaku politiķiem darboties pēc drūmāka scenārija, tad būs mazāk iespēju kļūdīties un mazāks būs sociālās sekas. Tieši tā - būt gataviem brīdim, kad zinātnieki atklās, ka robotika samazina darbavietu skaitu.

Pieaugot cilvēku skaitam, pieaug arī viņiem vajadzīgo preču skaits. Tātad ilgākā laika jāpieaug darba vietu skaitam. Tādām, kur brīvi cilvēki par algu strādā kvalificētu darbu.

Darba vietas izzūd, jo visu automatizē. Pats savu augstskolas darbu rakstu par normatīvo sistēmu automatizāciju. Tas automatizē gan juridisko dedukciju (dažādos abstrakciju līmeņus), gan arī formalizētas normas var izmantot programmatūras ģenerācijai (nav vajadzīgi programmētāji). Zināšanas, kas tiek formalizētas datorā, paliek mūžīgi, tās mašīnām nav jāmācas atkārtoti no jauna, kā to katrā paaudzē dara cilvēks. Tāpēc zināšanu ieguve un apstrāde ekspertu sistēmās notiek eksponenciāla straujumā. Nezinu darba vietu, kas būtu pasargāts no robotikas un mākslīgā intelekta sasniegumiem. Nākotni redzu tikai sociāldemokrātijā, solidaritātē un komunismā.

Un kurš teica, ka šī tendence būs mūžīga?

Tikai paliek viens bet.. Darba vietu skaits samazinās, par ko, starpcitu arī bija raksts.

Vispār jau cilvēks tos nodokļus maksā arī savai pensijai un preces pērk ne jau reklāmas dēļ, bet tāpēc, ka vajag vai patīk. Vēl atceros tos laikus, kad sabiedrību komandēja padomju vara. Man labāk patīk, ja es varu izvēlēties, ko darīt un ko nē un likuma noteiktajās robežās ne valdībai, ne baznīcai, ne zaļajiem aktīvistiem nav nekādas daļas, kā es dzīvoju. Ir cilvēki, kas mūžā nomaina vairākas profesijas un ir tādi, kas nav rentabli nekad. Toties, kad rentablais ķīlnieks trīcēdams sēž zem teroristu stobra, viņu var izglābt tikai tas nerentablais formā un neviens cits.

nu var jau skatities dziljaak saknee. faktiski pie vainas ir valsts skatiijums uz cilveeku kaa resursu, kas maksaas nodokljus un dzemdees naakamo paaudzi, kas savukaart maksaas nodokljus, respektivi - cilveeka uzdevums ir nest peljnju - darba deveejam un valstij. bet kaa vinjsh to dara - uz to nospljauties, pats lai sitas pa dziivi kaa vien prot un meklee kaa kljuut rentabls. un shis leemums ir jaapienjem paaraag agri, jau beerniibaa jaazin kas tu gribi buut. bet ne visi to zin, ljoti reti kursh izveelas savu dziivi pareizaa virzienaa un pa taisnu liiniju strauji izgliitojas un rada pievienoto veertiibu. daudzi atkklaaj savu patieso aicinaajumu tikai tad, kad saak izprast sevi un pasauli. bet ne visiem ir biezie senciishi, kas var atljauties savus beerninjus skolot un izgliitot. un taadu kas to nespee - kljuust ar vien vairaak, jo gan valstij gan darba deveejam interesee pelniit tuulit un tagad. luuk arii probleemas saakums..

Parasti datorspēles tiek veidotas pēc principa ''karjeras kāpnes''. Iemācījāties vadīt 10 cilvēciņus? Te jums būs 100. Tikāt galā? Vadiet 1000! Resursi pieaug, bet tāpat aug arī prasības un mērķi, tāpēc nekā lieka nekad nav un visu laiku kaut kā trūkst. Speciāli ''rūdītiem superstratēģiem'' ir paaugstinātas grūtības misijas. Starp citu, iesācējs neveiksminieks arī reizēm nolād visu pasauli tā vietā lai meklētu risinājumu problēmai!

... dzīvo pusbadā un maksā bēgļu kontrabandistu mafijai tādas summas, kādas mēs nekad ne par vienu ceļojumu neesam maksājuši!

Pret ''analīzi'' ir būtiski iebildumi. Pirmkārt, ''optimāla pasaule'' dabā neeksistē. Otrkārt, cilveks, kas nesaprot integrālrēķinus, var izvēlēties profesiju, kur vajadzīga intuīcija = piemēram, mākslinieks vai literatūras tulkotājs. Treškārt, saules betariju izgatavotājs 5.00 pamet darba vietu un dodas uz koncertu, teātri, kino, restorānu utt., kur nekāda automatizācija nav iespējama, tāpēc apkalpojošajā sfērā joprojām strādā cilvēki. Arī tehnika nedarbojas viena pati, ir vajadzīgi programmētāji, administratori, sistēmu drošības speciālisti, ļaunprātīgo programmu apkarošanas eksperti utt. utt. Tas viss kļūst arvien sarežģītāks un nav tādas mašīnas, kuras izgatavošanā nepiedalītos vairāku firmu pārstāvji. Gan datorspēlē, gan dzīvē problēmas risina, domājot ar galvu. Vislabākais spēles piemērs = ''vācu tankists no 1939. gada''. Iesācējam ir milzīgs daudzums sliktas tehnikas bez remonta, degvielas utt. Pieredzējis spēlētājs tajā pašā misijā iztiek ar 2=3 vienibām un vēl iemanās skaldit gan biezādainos franču B=1, gan neuzvaramos padomju T=34 un KV. Teoriju par pārapdzīvotību un resursu trūkumu savā laikā izdomāja biedrs Maltuss. Līdz šim teorija nav apstiprinājusies un nav pazīmju, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā.

Tas ir normāli, ka matemātikā ir zems vērtējums. Nav nekā briesmīgāka par skolas matemātiku. Neviens priekšmets skolā nav tik atpalicis no mūsdienu zinātnes sasniegumiem kā skolas matemātika. Ja skolā nevis drillētu kvadrātvienādojumus, bet macītu par loģiskām sistēmām, kas šos vienādojumus risina automātiski, tad rezultāts būtu citāds. Motivācija būtu cita.

Mazie biznesi ir nejēdzīgi, tie nokalpina cilvēkus. Alu var ražot automātiski lielās rūpnicās. Lai cilvēki strādā radošī. Ja būs adekvāta izglītības sistēma un sociālās nodrošinātības tīkls, pārkvalifikācija un mūžizglītība, tad tas izdosies.

Nav tā, ka tev nepiekrītu. Tik tiešām, nopietnā zinātne, nav nemaz tik sarežģīta kā no malas izskatās un ir "paceļama" principā jebkuram cilvēkam. Taču, kā no teorijas ieviest praksē? Pateik ir vieglāk, nekā izdarīt. Burtiski dažas dienas atpakaļ lasīju, ka kārtējo reizi, diemžēl, jau tradicionāli vizemākais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir matemātikā. Faktiski, tā ir zudusī paaudze, jo jau pašā startā ir aizskrējuši uz nepareizo pusi.

Kā viens no problēmas risinājumiem ir dzirdēts šāds - 1) tūrisms un 2) mazais bizness kā tāds. Doma tāda lai, no vienas puses, tajā var iesaistīt visus "liekos", no otras puses, viņi radītu kaut kādas reālas vērtības, bet tas tomēr nerādītu pārāk lielu pārprodukciju. Piemēram, ja kāds atver pašmāju alus brūzi un tirgo tuvējā apkaimē, tad var pabarot gan sevi, gan ģimeni. Tai pat laikā globālā mērogā, tas faktiski neitekmētu alus pārprodukciju. Kā saka "gan vilks paēdis, gan kaza dzīva".

Nav pārprodukcijas pasaulē, kur labi iet tikai vienam miljardam cilvēku bet pārējie dzīvo pusbadā. Un nav tiesa par zinātniekiem - prasības darbam zinātnē nav tik augstas vai nesasniedzamas, ierindas profesionālis cīnās ar ne mazāk sarežģītām problēmām, tikai savā lauciņā un savām metodēm. ZInātnē ģēniju nav un nav arī vajadzīgi. Speciālo relativitātes teoriju 35 gadus pirms Einšteina bija atklājis Lorencs, bet viņš pasmējās un atlika malā tik dīvainus vienādojumus. Vispārīgo relativitātes teoriju izveidoja uz daudz matemātiķu darbiem, kas attīstīja tenzorrēķinus. bet pati ideja bija Lagranža sasniegumu un diferenciālģeomtrijas krustojums. Droši vien daudzi pirms viņa jau to nojauta, tikai Einšteinam gadījumās būt īstajā vietā un laikā un prast atbilstoši spert atlikušos nelielos solīšus un noformēt idejas glītā darbā. Mūsdienās zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi ir komandas darbs, kurā var piedalīties daudzi, jo daudzi. Un ir vajadzīga visplašāko masu piesaiste zinātnei, jo uzdevumu vēl ir daudz. Kaut vai molekulāra līmenī cīnīties ar vēzi, nervu slimībām, sirds slimībām. Kaut vai kontrolēt klimatu. Kaut vai apgūt kodolsintēzi. Iegūt metodes dzeramā ūdens iegūšanai, utt. utt. To visu var sasniegt tikai sociāldemokrātiskā sabiedrībā, kurā valsts ir gatava darboties kā vidējā un ilgā termiņa investors. Un šādas investīcijas vienmēr ir nesušas atdevi pēc kāda laika arī biznesiem. LĪdz ar to sociāldemokrātija ir noderīgi arī attīstītiem biznesiem. Tāpēc Latvijā ir jabalso par Saskaņu, bet Eiropā ir jābalso par sociāldemokrātiem PES. Lai ir mierīga un droša pāreja uz postkapitālismu!

bezdarbs turpina pieaugt, jo darba razhiigums turpina pieaugt gan taapeec, ka nepaartraukti tiek pieprasiits razhiiguma pieaugums gan arii uz tehnologjiju atiistiibas reekjina - bet kas no taa ieguust? ne jau darba njeemeeji. rezultaats - bagaatie kjuust ar vien bagaataaki, nabago kljuust vairaak, valsts meegjina diiraat no tiem, kas veel straadaa lai maksaatu pabalstus tiem, kas nestraadaa - shis celjs ved uz bezizeju. konkurences un peljnjas modelis sleegtaa sisteemaa (globalizaacijaa) noziimee ieshaut pats sev kaajaa. lielisks piemeers ir kaa kjiina ir atnjeemusi darba tirgu - tas viss alkatiigaas dziishanaas peec peljnjas rezultaats. ekonomikas modelis razhot vairaak un leetaak par citiem nevar eksisteet bezgaliigi.

Uz sitiena nevaru atrast avotu, bet ir izrēķināts ka pasaulei optimāli ir 1,2 miljardi darba vietu, vairāk nozīmē problēmas. Par ciparu var pastrīdēties - varbūt vairāk, varbūt mazāk, bet stāsta būtība no tā nemainās. Analīze ir komplicēta, taču īsumā būtība ir sekojoša. Tehnoloģijas ir sasniegušas tādu līmeni, kad mēs faktiski dzīvojam preču pārprodukcijā - nav kur likt saražoto. Jā, ir vajadzība pēc augsta līmeņa speciālistiem, zinātniekiem, bet tas ir niecīgs procents no kopējā darba tirgus - ne visiem ir dots talants saprast integrālrēķinus un izgudrot jaunu saules batareju. Pirmajā mirklī šķiet, nu ļoti forši, kur problēma, ja jau ir preču pārprodukcija, tad atlikumu var izdalīt trūkumcietējiem. Taču tas būtu krahs ekonomikai. Ja, piemēram, pārtikas produktus dalītu bez maksas, tad 1) zemnieki nesaņemtu atlīdzību par iztērētajiem resursiem un bankrotētu, 2) būtu grūti pamatot, kāpēc vieniem jārukā, bet citiem viss par brīvu (kaut gan grieķi pierādīja, ka kādu laiku tas iet uz urrā). Tātad, lai tiktu galā ar preču pārprodukciju, kaut lēti, bet ir jātirgo par naudu. Taču, kur lai tie miljardi pauperu ņem naudu bez darba? Kā jau minēju, jaunas darba vietas vienkārši nav vajadzīgas. Nevērt tak vaļā fiktīvas farbikas, kuras ražotu "gaisu". Ja gadījumā, kādam no jums ir gadījies spēlēt stratēģiskās, vai ekonomikskās datorspēles, tad noteikti esat ievērojuši, ka vienā brīdi zūd līdzsvars star spēlē esošajiem resursiem, piemēram, naudas vienībām, ķieģeļiem un cilvēciņiem. Gadās tā, ka to virtuālo cilvēciņu ir nesamērīgi daudz, un jūs ne tikai nezinat, ko ar tiem iesākt, bet šamējie vēl sāk sagādāt galvassāpes. Datorspēlē, jūs to varat risināt, vienkārši liekos cilvēciņus likvidējot. Bet ko darīt reālajā dzīvē?

esi gatavs strādāt pie konveijera par ķīnieša algu?