Bīstamāko faktoru vidū ziņojumā Global Risks 2012 iekļautas arī lielās atšķirības ienākumos, hroniskā finanšu nestabilitāte, augošā siltumnīcefekta gāzu emisija un kiberuzbrukumu draudi, kā arī ūdens un pārtikas krīzes.
"Kopā šie riski apdraud globālo izaugsmi, jo ievada nacionālismu, populismu un protekcionismu laikā, kad pasaule paliek ievainojama pret sistemātiskiem finanšu šokiem, kā arī iespējamajām pārtikas un ūdens krīzēm," secināts ziņojumā.
Ziņojuma sastādīšanā piedalījušies 469 eksperti un industriju līderi, kuri norāda, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, pašreiz bažas par sociālekonomiskiem riskiem ir aizēnojušas raizes par videi draudošajām briesmām.
"Pirmo reizi vairāku paaudžu laikā daudzi cilvēki vairs netic, ka viņu bērni uzaugs, lai izbaudītu augstākus dzīves standartus, nekā ir viņiem," norādīja par ziņojumu atbildīgais WEF pārstāvis Lī Hauvels.
Viņš atzīmēja, ka panīkums sevišķi vērojams "industrializētajās valstīs, kas vēsturiski bijušas avots lielai pārliecībai un drosmīgām idejām".
"Lielais daudzums jauno cilvēku, kuriem nav lielu [nākotnes] izredžu, augošais pensionāru skaits, kas paļaujas uz parādu iegrožotajām valstīm, un augošā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem veicina aizvainojumu visā pasaulē," secināts ziņojumā.
Kopā ņemtas, šādas tendences var pazudināt progresu, ko izdevies panākt caur globalizāciju. "Lai iegūtu un saglabātu pensiju un kvalitatīvu veselības aprūpi, indivīdiem arvien biežāk lūdz uzņemties riskus, kurus iepriekš pieņēmušas valdības un kompānijas," atzīmēts ziņojumā.
Uzņēmuma Oliver Wyman Group direktors šo ziņojumu nodēvēja par "modinātāja zvanu kā valsts, tā privātajam sektoram, lai tie nāktu klajā ar konstruktīviem veidiem, kā atbildēt (..) nemierīgās globālās sabiedrības cerībām".
WEF ziņojumā secināts, ka 20.gadsimta politikas veidi, normas un institūcijas var nedot aizsardzību daudz sarežģītākajā un savstarpēji atkarīgajā pasaulē, kāda pastāv šodien.
"Mēs esam pieredzējuši pārlieku lielas regulēšanas piemērus, kā reakciju uz Islandes vulkāna izvirdumu, un nepietiekamu regulēšanu (..) kā eirozonas krīžu gadījumā. Mums nepieciešams panākt pareizo līdzsvaru (..) un beigās mūsu aizsardzības pasākumiem jābūt vairāk priekšlaicīgiem nevis reaģējošiem," ziņojumā norādīja Šveices pārapdrošināšanas aģentūras Swiss Re eksperts Deivids Kouls.