Šis stāsts, tuvojoties Afganistānas prezidenta vēlēšanām, vieš cerību, ka sāktās diskusijas par iespēju Kabulas valdībai un mērenajiem talibiem sēsties pie sarunu galda var kļūt par realitāti un veicināt afgāņu varas institūciju nostiprināšanos. Tomēr skeptiķi uzskata, ka šis nav viegli izpildāms nodoms, jo nebeidzamu konfliktu postītās valsts iedzīvotāju samierināšanās ir gadiem ejams process.
Talibi nav vienoti
Par iespēju sākt sarunas ar mērenajiem talibiem iestājies gan Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī, gan to atbalstījis arī ASV prezidents Baraks Obama. To, ka situācijai Afganistānā nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, savā pētījumā norāda arī Starptautiskā krīzes grupa. "Nekāds īstermiņa risinājums vienas nakts laikā neatrisinās krīzi. Ir nepieciešams laiks un pacietība, lai uzbūvētu infrastruktūru un institūcijas Afganistānas valsts stabilizēšanai un izskaustu vai neitralizētu džihādistu ietekmi." Tikai tad, ja valdība būs pietiekami stipra, lai varētu pretoties džihādistiem, nodrošinās labu pārvaldi un likuma varu, tā varēs iemantot afgāņu uzticību, uzsvērts pētījumā.
Afganistānā izvietoto ASV spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Džons Makdonalds Dienai uzsver, ka nav iespējams runāt par talibiem kā vienu veselumu. "Ir talibi ar lielo T, kas ir ideoloģiski noskaņoti islāma fundamentālisti un ir mācīti medresēs, un tad ir talibi ar mazo t." Tieši pēdējie — vietējie afgāņi, kas pievienojušies nemierniekiem dažādu personisku motīvu dēļ vai ar vēlmi izdzīt no valsts ārvalstu spēkus, — ir tie, ar kuriem būtu iespējams sākt sarunas. Tiesa, pat ja šāds lēmums tiktu pieņemts, būtu jāsaprot, ar ko tieši sākt runāt. Taleban veido daudzu mazu grupiņu tīkls.
No sarunām ar Afganistānas neatkarīgās vēlēšanu komisijas vadību noprotams, ka tieši otrās grupas talibi bijuši tie, kas reģistrējušies vēlēšanām. Kā īpašs panākums tiek minēts tas, ka četru mēnešu izsludinātās reģistrācijas laikā pieteikušies aptuveni 4 miljoni cilvēku, 12,5 miljoni bija reģistrējušies jau iepriekšējās vēlēšanās. Tiek lēsts, ka no 30 miljoniem Afganistānas iedzīvotāju uz balsstiesīgo vēlētāju statusu var pretendēt aptuveni 16 miljoni afgāņu.
Vēlēšanu komisijas vadītāja vietnieks Zekrija Bārakzai uzskata, ka viens no iemesliem, kādēļ viņa cilvēki mierīgi spēj strādāt pat nemierīgajos dienvidu rajonos, ir māka sēsties pie sarunu galda ar visiem iesaistītajiem — vietējo pašvaldību vadītājiem, cilšu vecākajiem. "Man liekas, ka tāpat būtu jārīkojas valdībai, jāiet pie vietējiem līderiem un jāskaidro, ja viņi vēlas un ir motivēti, tad var nodrošināt kārtību," saka Z.Bārakzai.
Pagaidām gan par H.Karzajī valdības stabilitāti nevar runāt, tā ir
iesaistījusies diskusijās par to, kā atrisināt varas vakuumu. Maijā
beidzas prezidenta pilnvaru termiņš, bet prezidenta vēlēšanas būs tikai
augustā. Tādēļ H.Karzajī nāca klajā ar asi kritizēto plānu augustā
paredzētās vēlēšanas pārcelt uz aprīli. Vēlēšanu komisija tam nav
piekritusi, jo tik īsā laikā nebūs iespējams sagatavoties un tāpat
nebūs pietiekamas drošības, jo nebūs ieradušies ārvalstu spēki.
Liela loma Pakistānai
Sarunās Kabulā ar diplomātiem un militārpersonām arī kļūst skaidrs, ka aizvien lielāks drauds stabilitātes nodrošināšanai ir Pakistāna. Tā piever acis uz to, ka robežrajonos nostiprinās talibi un Al Qaeda teroristi, kas savas aktivitātes vēlāk izvērš Afganistānā.