Pekinas vadībā veidotā attīstības banka var mainīt spēku samēru pasaulē

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru (~ 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014.gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31.martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām - Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu - Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.Kā pēdējās septiņas AIIB dibināšanas locekles tika apstiprinātas Zviedrija, Izraēla, Dienvidāfrika, Azerbaidžāna, Islande, Portugāle un Polija. Tieši Eiropas valstu, tajā skaitā Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un Šveices, pievienošanās AIIB dibinātājiem un fakts, ka pēdējās pieņēma šādu lēmumu, neraugoties uz ASV aicinājumiem ignorēt AIIB, arī izraisīja lielāko ažiotāžu.Vašingtona nodēvēja topošo banku par "neatbilstošu rietumu standartiem", lai gan plašsaziņas līdzekļi un analītiķi ASV nostāju skaidroja ar to amatpersonu un finanšu aprindu bažām, ka AIIB kļūs par konkurenti Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Pasaulei Bankai (PB) un Āzijas Attīstības bankai (Asian Development Bank, ADB) - tā dēvētajiem Bretonvudas institūtiem, kuros Vašingtonai ir liela un mūsdienu ekonomiskajai realitātei neatbilstoša ietekme.ASV balsstiesīgās daļas nodrošina tām veto tiesības SVF un PB, bet Ķīnas un citu vadošo attīstības valstu mēģinājumi mainīt šo situāciju līdz šim nebija vainagojušies ar panākumiem. Tikmēr globālajai infrastruktūrai kopumā, it īpaši straujas attīstības reģioniem, tajā skaitā Āzijai, ilgtermiņā nepieciešamas investīcijas 57 triljonu ASV dolāru apmērā. Pieprasījums pēc līdzekļiem (piemēram, lētiem ilgtermiņa kredītiem) ievērojami pārsniedz piedāvājumu.Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā Pekinas likme - spēcīga attīstības banka laikraksta Diena trešdienas, 22.aprīļa, numurā!