Kanāda kļuvusi par vēl vienu valsti, kas paziņojusi, ka izmeklē aizdomas par vairāk nekā desmit cilvēku saslimšanu ar pērtiķu bakām. Spānijā un Portugālē konstatēti vairāk nekā 40 iespējami un apstiprināti saslimšanas gadījumi. Apvienotā Karaliste kopš 6. maija ir apstiprinājusi deviņus saslimšanas gadījumus. Trešdien pirmo gadījumu apstiprināja ASV, paziņojot, ka vīrietim valsts austrumu štatā Masačūsetsā apstiprināta inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu pēc pārbraukšanas no viesošanās Kanādā.
Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūra (UKHSA) pavēstījusi, ka pirmais Lielbritānijā apstiprinātais saslimšanas gadījums bijis personai, kas atceļoja no Nigērijas, iespējams, ka pārējie gadījumi radušies no vīrusa vietējās izplatīšanās. "Šie pēdējie gadījumi kopā ar ziņām par inficēšanās gadījumiem Eiropas valstīs apstiprina mūsu sākotnējās bažas, ka varētu notikt pērtiķu baku vietējā izplatīšanās mūsu valstu sabiedrībās," paziņoja UKHSA galvenā medicīniskā padomniece Sūzana Hopkinsa.
BBC vēsta, ka pērtiķu baku vīruss pirmo reizi tika konstatēts pērtiķim nebrīvē Kongo Demokrātiskajā Republikā septiņdesmitajos gados. Kopš tā laika bijuši sporādiski slimības uzliesmojumi 10 Āfrikas valstīs. 2003. gadā bija pērtiķu baku uzliesmojums ASV, kas bija pirmā reize, kad slimību konstatēja ārpus Āfrikas. Toreiz konstatēja, ka saslimšana notikusi ciešos kontaktos ar koijotiem, kas inficējušies no mazajiem zīdītājiem, kas ievesti ASV. Tika apstiprināta 81 cilvēka saslimšana, taču neviens gadījums nebija letāls. Pasaules lielākais slimības uzliesmojums bija 2017. gadā Nigērijā, kad konstatēja 172 iespējamos saslimšanas gadījumus. 75% saslimušo bija vīrieši vecumā no 21 līdz 40 gadiem. Ar pērtiķu bakām var inficēties tiešu kontaktu ceļā. Slimības simptomi ir drudzis, galvassāpes, muguras un muskuļu sāpes. Pēc tam var rasties nieze uz ādas, izveidojas čūlas, kas var atstāt rētas. Slimība parasti pati pāriet 14–21 dienas laikā.