Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne
Lielākā daļa no 5,4 biljoniem cigarešu, kuras tiek saražotas ik gadu, tiek aprīkotas ar videi nedraudzīgiem filtriem, kuru sadalīšanās process ilgst vairāk nekā dekādi

Pētnieks: Izsmēķi ir lielākais okeānu piesārņojuma avots

Lai gan pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, pēdējā laikā ir aktualizējušās diskusijas par dažādu plastmasas produktu, piemēram, dzeršansa salmiņu un iepakojumu ierobežošanu, iespējams, ka ar to nebūs gana, lai attīrītu pasaules okeānus. Sandjego Universitātes profesors Tomass Novotnijs ASV medijam NBC skaidrojis, ka vēl lielāku problēmu rada cigarešu izsmēķi, kas pretēji plastmasai netiek nedz regulēti, nedz gana plaši apspriesti.

Kā vēsta ASV medijs, pēdējo 32 gadu laikā pasaules pludmalēs savākti vairāk kā 60 miljoni izsmēķu, kas cigarešu filtrus padara par lielāko piesārņojuma avotu pasaulē. Tiesa gan, jānorāda, ka šie dati ir tikai aptuveni un piesārņojuma apjomi pasaulē visticamāk ir daudzkārt lielāki. 

Vides aktīvisti, pilsētu pārvaldes un valstis pēdējos gados ir aktīvi sākuši cīņu pret dažādiem lielizmēra piesārņojumiem, piemēram, ASV vairāk nekā ducis okeāna krastā izvietoto pilsētu ir ieviesušas dzērienu salmiņu aizliegumu. 

Otrdien arī Latvijas Tirgotāju asociācija izplatīja paziņojumu, kurā aicināja restorānus atteikties no salmiņiem. LTA aicina restorānu, kafejnīcu un veikalu īpašniekus iesaistīties tās un Zaļās jostas iniciatīvā, atsakoties no plastmasas salmiņu lietošanas. Asociācija atgādina, ka Eiropas Savienība ir uzsākusi cīņu ar vienreiz lietojamajiem plastmasas piederumiem un tādējādi plānots mazināt jūras un okeāna dzīvnieku ciešanas no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Lai gan attiecīgā direktīva, kas to paredz, stāsies spēkā jau 2020. gadā, LTA norāda, ka sabiedrība un uzņēmēji var izmaiņas sākt ātrāk.

Lai arī eksperti nenoliedz, ka jebkāda piesārņojuma samazināšana ir solis pareizajā virzienā, daudziem bažas rada izsmēķi, kuriem uzmanība nav bijusi pievērsta. Pašlaik profesors Novotnijs un citi aktīvisti un politiķi ASV ir uzsākuši centienus cīnīties ar šo piesārņojuma formu. 

ASV politikā gan pagaidām konkrēti soļi nav sperti, jo gan Kalifornijas politiķa ierosinājums aizliegt cigaretes ar filtriem, gan Ņujorkas pārstāvja ideja izveidot izsmēķu atgriešanas centrus nav tikušas akceptētas. Sanfrancisko gan cigarešu iepakojumiem ir uzlikts 60 centu uzcenojums, kas paredzēts, lai palīdzētu attīrīt pludmales un okeānu. 

NBC skaidro, ka cigarešu filtra sadalīšanās laiks ilgst vairāk nekā desmit gadus. 

Novotnijs, kurš uzsācis projektu Cigarette Butt Pollution Project, šobrīd pēta kādi cigarešu pārpalikumi nokļūst augsnē un pārtikā. 

Savukārt kāds jaunuzņēmums Greenbutts no Sandjego šobrīd jau ir izstrādājis tradicionālā filtra alternatīvu - zaļo filtru, kas veidots no organiskiem materiāliem, kas ūdenī vai zemē sadalītos daudz ātrāk.

Top komentāri

HC
H
Ņemot vērā problēmas globālumu, es domāju ka no visām tabakas kompanijam procentuāli pēc aizņemtā tirgus kopā jāpiedzen viens triljons britu mārciņu.
reptilis
r
Es domāju,ka tādi ""profesori"",kā Tomass Novotnijs rada zinātnei lielāku reputācijas zaudējumu,ne kā zīlnieces un astrologi:))))
asd
a
haha diena arī uzķeras uz interneta memēm un reposto sūdus
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lietuvā avarējot DHL lidmašīnai, viens bojāgājušais

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai nokritusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatperson...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits