Jamjolkovskis norādīja vietējam laikrakstam Corriere della Sera. 1990.gadā inženieri lēsa, ka slavenais tornis varētu sagāzties starp 2030. un 2040.gadu. Nopietnās briesmās šķībais Pizas simbols nokļuva pagājušā gadsimta 30.gados, kad valsts vadītājs Benito Musolīni lika torni iztaisnot. Tā pamatos tika saliets cements, taču aprēķini izrādījās nepareizi, un tornis sagāzās vēl vairāk. Pagājušā gadsimta beigās tā dienvidu puse ik gadu iegrima par milimetru, līdz 1990.gadā vietējās amatpersonas beidzot sarosījās un uzsāka torņa stabilizēšanas projektu. Līdz 2001.gada decembrim šim mērķim tika izlietoti aptuveni 30 miljoni eiro (21 miljons latu). Rezultāts attaisnoja līdzekļus — inženieriem izdevās ne vien nostabilizēt torni, bet arī nedaudz "atgāzt" atpakaļ. Tagad tā augša ir "tikai" 3,99 metrus tālāk uz dienvidiem nekā pamatne, bet pats tornis zaudējis pasaulē visvairāk sagāztās celtnes titulu par labu kādas nelielas Vācijas baznīcas zvanu tornim, vēsta Reuters.
Pizas tornis tuvākajos gadsimtos vairs nesvērsies
Desmit gadus ilgušie Pizas torņa stabilizēšanas darbi pagājušā gadsimta beigās bijuši veiksmīgi, paziņojis tā uzraugs Mikēle Jamjolkovskis. Zemē pie torņa pamatnes un pašā celtnē novietotās kameras apliecinājušas, ka tas vairs nesveras. "Ir apstiprinājušās visas mūsu cerības. Tagad varam apgalvot, ka tornim nekas nedraud vēl vismaz 300 gadu," M.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.