Šāda notikumu gaita bija nedaudz negaidīta, jo vēl otrdienas rītā daudz iespējamāka šķita BJUT un promaskaviskās Reģionu partijas savienība. Lai gan valdības vadītāja paudusi gandarījumu par koalīcijas izveidošanu un spīkera ievēlēšanu, kas esot pielicis punktu krīzei valstī, politiskie eksperti un vietējā parlamentā strādājošie žurnālisti izteikuši šaubas par šādas koalīcijas spēju darboties ilgstoši. Invest gazeta žurnāliste Tatjana Šahmatova norādīja Dienai, ka par jaunā spīkera iecelšanu neesot balsojuši visi MUTP deputāti un izmantotas komunistu frakcijas balsis. Tiek spriests, ka komunistiem par V.Ļitvina apstiprināšanu ticis samaksāts vai arī kaut kas apsolīts. Timošenko cerības "Ticu, ka tagad ir pienācis mirklis un tiks nobalsots par valdības darbības programmu, kas būs konsolidēta ar Augstāko Radu un būs vērsta uz pasaules ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanu valstī," trešdien teica J.Timošenko. Pēc viņas vārdiem, koalīcijas partneri esot vienojušies izveidot speciālu antikrīzes komandu, kurā iekļaušot speciālistus no visām frakcijām, jo runa esot par visa parlamenta apvienošanu. Šai antikrīzes komandai nākšoties līdz galam izstrādāt un pieņemt valdības rīcības programmu krīzes pārvarēšanai. Vēl nav atbildēts uz jautājumu, kādēļ neizveidoja koalīciju starp premjeres bloku un Viktora Janukoviča vadīto Reģionu partiju. Iepriekš abi politiskie spēki konsultējās par izmaiņām valdībā, kā arī bija vienojušies runāt par politiskām domstarpībām. BJUT solīja nerunāt par NATO, bet promaskaviskā Reģionu partija — par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Tiek spriests, ka abi spēki neesot varējuši vienoties par prezidenta vēlēšanu kārtību 2010.gadā. Reģionu partija vēlas panākt, lai valsts galva tiek ievēlēts parlamentā, un vēl vairāk samazināt prezidenta pilnvaras. Prezidenta vēlēšanas Proprezidenta atbalstītās frakcijas līderis Vjačeslavs Kiriļenko jaunās koalīcijas izveidošanu skaidro ar nevēlēšanos pieļaut prokremliskas koalīcijas izveidošanos parlamentā. Savulaik J.Timošenko un V.Janukoviča kuluāru vienošanās paredzēja valsts galvas ievēlēšanu parlamentā, nevis visas tautas vēlēšanās. Sarunā ar Dienu Kijevas Mogiļanska akadēmijas rektors Sergijs Kvits norādīja, ka prezidenta ievēlēšana parlamentā slēpjot lielus draudus Ukrainai, jo likvidētu līdzsvaru starp varas centriem.
Politikas eksperti šaubās par Ukrainas koalīcijas spēju darboties ilgstoši
Negaidītie pavērsieni Ukrainas iekšpolitikā, kas nule tomēr beigušies ar jaunas koalīcijas izveidošanos 450 deputātu lielajā parlamentā, kārtējo reizi apliecinājuši politisko nestabilitāti un minimālās iespējas prognozēt notikumu gaitu šajā valstī. Ukrainas Augstākajā Radā atkal izveidota demokrātiskā koalīcija, kurā apvienojies premjerministres Jūlijas Timošenko bloks BJUT (Blok Juliji Timošenko), prezidenta Viktora Juščenko atbalstītā partiju apvienība MUTP (Mūsu Ukraina — Tautas pašaizsardzība) un atkārtoti parlamenta spīkera amatā ieceltā Vladimira Ļitvina vadītais Ļitvina bloks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.