Kad Dmitrijs Medvedevs Kremlī vadīja prezidenta administrāciju, viņu klusībā dēvēja par Lielvezīru. Tagad tikpat neoficiāli viņam pielipusi iesauka Jaunākais prezidents. Skaidrs, ka par "vecāko" joprojām uzskata Vladimiru Putinu, kaut viņš Kremli nodevis D.Medvedevam, bet pats pārvācies uz valdības māju. Turklāt "jaunākais" šeit apzīmē ne tikai vecumu. Parādoties sabiedrībā kopā ar V.Putinu, jaunais Krievijas prezidents bieži uzvedas tā, it kā viņš būtu premjerministra padotais, nevis otrādi. Šonedēļ D.Medvedevs kāpa uz augstākās starptautiskās arēnas skatuves, pārstāvot Krieviju G8 līderu sanāksmē Japānā.
Prezidentālajā republikā, kurā valsts vadītājam (kā Borisa Jeļcina laikā izteicās kāds no Kremļa ierēdņiem) ir vairāk pilnvaru nekā savulaik bija caram Nikolajam II, šāda situācija nereti šķiet anekdotes cienīga. Televīzija (un Krievijā valdība kontrolē visus nacionālos telekanālus, ne tikai valsts televīziju Rossija) dīvainību tikai pastiprina. Vakara ziņu izlaidumos reportāžas par prezidenta D.Medvedeva attiecīgās dienas aktivitātēm allaž pavada stāsti par kārtējo pasākumu ar premjera Putina līdzdalību. Vai arī parāda tikai Putinu. Tad par D.Medvedevu nebūs ne vārda, it kā prezidentam todien bijusi brīvdiena.
Daudz netrūka, lai D.Medvedevs tā arī paliktu kluss un inteliģents "mūžīgi otrais", kaut pienācis viņa laiks būt pirmajam. Taču arī Kremlī to pamanīja un ķērās pie jaunā prezidenta tēla mainīšanas. Pagaidām gan ne uz labo pusi. Izrādījās, ka universitātes pasniedzējam ir tālu līdz bijušajam čekistam. Vulgārie, nereti vienkārši rupjie Putina izteikumi krieviem, izskatās, patīk vairāk par diplomātiskajiem D.Medvedeva vārdiem. Protams, "brīvība ir labāka par nebrīvi" skan skaisti, taču ar "nogriezīsim, lai vairs neaug" nesacensties. V.Putina runu rakstītāji visai drīz uzķēra viņa stilu, bet viņu kolēģi no D.Medvedeva komandas jaunajam prezidentam vēl aizvien nav pielāgojušies. Tiesa, kā runā Kremlim tuvie žurnālisti, problēma ir ne tikai "Medvedeva pacelšanā", bet arī "Putina noturēšanā".
Valdošais tandēms
Dīvaino Krievijas varas pašreizējo konfigurāciju eksprezidents V.Putins reiz nodēvēja par tandēmu. Valdošais tandēms kopā strādā jau trešo mēnesi, taču no malas situācija joprojām izskatās miglaina. Arī jūlijā, tāpat kā maijā, joprojām nav skaidrs, kam pieder pēdējā paraksta tiesības un kurš īsti pieņem visus lēmumus. Putins dodas uz Franciju, un viņu tur sagaida kā prezidentu. Medvedevs apmeklē Baltkrieviju, bet viņam tur atvēl gandrīz skolnieka lomu. Medvedevs runā par neļaušanu valdībai iesaistīties ekonomikā - Federālais nodokļu dienests turpina uzbrukt Tjumeņas naftas kompānijai - British Petroleum.
"Runa nav par to, ka viņš nevar (nav svarīgi, baidās, ir piesardzīgs vai viltīgs) pārāk strauji atteikties no Putina laika politiskajām tradīcijām vai pat stila," saka neatkarīgais žurnālists un bijušais žurnāla Profils galvenais redaktors Georgijs Bovts. "Runa ir par to, ka Medvedeva prezidentūra jau kopš paša sākuma tika veidota kā "tandemokrātija", tas ir, uz premjeru balstīta prezidenta valdība." Sanāk, ka prezidentam ir ne mazāk grūti nokļūt līdz varas augstākajam pakāpienam, kā valdības žurnālistiem - "noturēt Putinu".
Pagrīdes liberālis
Intervijā ārvalstu žurnālistu grupai pirms G8 līderu sanāksmes Japānā D.Medvedevs sacīja, ka viņam ir "zināms pamatvērtību kopums", kas ir "ieaudzinātas jau no universitātes laikiem". Šīs "pamatvērtības" droši vien iepriecināja Rietumu demokrātijas cienītājus. "Es vienmēr esmu vadījies no tā, ka jāievēro likumu prioritāte, un parlamenta pieņemtajiem likumiem jābūt virsrokai pār citiem tiesību aktiem. Jācīnās ar likumu neievērošanu, ar tiesisko nihilismu. Ekonomika jābalsta uz tirgus vērtībām, un privātīpašums ir neaizskarams."
"Tas neko nenozīmē," savukārt uzskata politologs Staņislavs Belkovskis. "Ja apskatīsimies Putina valdīšanas laika uzrunas Federālajā sapulcē, tajā būs redzami visi tie paši it kā liberālie paziņojumi, kurus pēdējos mēnešos esam izdzirdējuši no Medvedeva. Abu dzīves filozofijā un politikas pamatnostādnēs praktiski nav atšķirību." "No kurienes atšķirības varētu rasties?" pārsteigts viņa kolēģis politologs Georgijs Satarovs. "Medvedevs ir nācis no Putina komandas, viņš bija Kremlī, kad tika pieņemti visi Putina sistēmu veidojošie lēmumi. Nav nekādas nozīmes, ka pirms dažiem gadiem Medvedevam nepatika termins "suverēnā demokrātija". Tas ir tikai termins, nevis būtība."
Pēdējās dienās atklātībā nākusī Medvedeva politikas "būtība" apliecina jau agrāk teikto. Netiek pārskatīti agrāk pieņemtie lēmumi, un bijušais JUKOS prezidents Mihails Hodorkovskis joprojām ir aiz restēm par to, ka uzdrīkstējās atzīties Putina opozīcijas atbalstīšanā. "Skatieties paši," situāciju komentē publicists Andrejs Pjontkovskis. "Medvedevs iemācījies uzpūst vaigus un bargi kustināt uzacis ne sliktāk par Putinu. Viņa komentārs par pretraķešu vairoga elementu izvietošanu Eiropā bija pat skarbāks, nekā Putina teiktais Sočos."
Otrpus aizslietņa
Protams, kā krievu, tā rietumvalstu intelektuāļiem Medvedeva kandidatūra izskatās pievilcīgāka. Un runa nav tikai par nostāju vārda brīvību jautājumā vai pareizu, ielas izteikumiem nepiesātinātu valodu. V.Putina un D.Medvedeva pagātnes runā pašas par sevi, vēl jo vairāk tāpēc, ka "bijušo čekistu nemēdz būt". Medvedevam ar VDK nav nekādu sakaru, un viņš savulaik mācīja universitātē, nevis izsekoja ārvalstu studentus… Un vispār, viņš šķiet siltāks un saprotamāks uz aukstā un neizdibināmā Putina fona. Arī viņa sieva Svetlana sabiedrībā parādās krietni biežāk nekā Ludmila Putina.
"Dmitrijs ir gudrs puisis, viņš labi saprot ārpolitikas jautājumus," pēc abu tikšanās G8 sammitā sacīja ASV prezidents Džordžs V.Bušs. Tiesa, viņš pats savulaik "ielūkojās Putina dvēselē", kur saskatīja daudz laba. Drīz pēc tam Putins sāka celt savu "varas vertikāli" un "suverēno demokrātiju", kurai maz kā kopīga ar ASV un citviet pieņemto klasiskās demokrātijas izpratni.