Mūža ieslodzījums Francijā nozīmē vismaz 18 gadus cietumā pirms iespējas lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.
62 gadus vecais Karloss Šakālis, kurš jau izcieš mūža ieslodzījumu Francijā par citiem noziegumiem, no novembra tiek tiesāts saistībā ar apsūdzībām par četru sprādzienu sarīkošanu Francijā 1982. un 1983.gadā, kuros gāja bojā 11 cilvēki un gandrīz 150 tika ievainoti.
Prokurors Olivjē Brē otrdien aicināja tiesu Parīzē atzīst Karlosu Šakāli par vainīgu šajos sprādzienos un par tiem piespriest mūža ieslodzījumu. Prokurors uzsvēra, ka šie sprādzieni bija nevis "mērķtiecīgas" politiskas darbības, bet "akli" terorakti ar mērķi "nogalināt maksimālu cilvēku skaitu ar minimālu risku".
Karloss Šakālis nekad nav slēpis to, ka viņš bija līderis bandai, kas veica uzbrukumus Varšavas līguma valstu izlūkdienestu uzdevumā un galēji kreisu iemeslu vai Palestīnas atbalstam. Jaunākajā prāvā viņš tomēr noliedza apsūdzības par sprādzienu Francijā rīkošanu un paskaidroja, ka ir "profesionāls revolucionārs".
Tiesas prāvā, kuras beigas plānotas 16.decembrī, ir uzklausīti apmēram 20 liecinieki, tostarp ģimenes locekļi, eksperti un bijušie sabiedrotie.
Karlosam Šakālim 1997.gada decembrī tika piespriests mūža ieslodzījums par 70. gados izdarītu slepkavību, kad viņš Parīzē nogalināja divus Francijas pretizlūkošanas dienesta darbiniekus un vienu ziņotāju.
Terorists bija saistīts ar naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC valstu ministru sagrābšanu par ķīlniekiem 1975.gadā Vīnē un ar aviosabiedrības "Air France" lidmašīnas nolaupīšanu 1976.gadā.
Francijas aģenti notvēra Karlosu Šakāli 1994.gada 15.augustā Sudānas galvaspilsētā Hartumā un aizveda uz Parīzi maisā.
Jaunākā prāva saistīta ar četriem teroraktiem, kas tiek uzskatīti par daļu no Karlosa Šakāļa privātā kara pret Franciju, lai atbrīvotu divus biedrus, tostarp savu nākamo sievu, kas tika aizturēti Parīzē par plānu uzbrukt Kuveitas vēstniecībai. Francijas amatpersonas saņēma vēstuli ar Karlosa pirkstu nospiedumiem, kurā bija draudēts ar "karu", ja abi netiks atbrīvoti 30 dienu laikā.
1982.gada 29.martā tika sarīkots sprādziens ekespresvilcienā "Le Capitole", kas bija ceļā no Parīzes uz Francijas dienvidu pilsētu Tulūzu, nogalinot piecus un ievainojot 28 cilvēkus. Atbildību par to uzņēmās grupējums, kas sevi dēvēja par "Karlosa starptautiskajiem draugiem teroristiem".
1982.gada 22.aprīlī Parīzē pie laikraksta "Al Watan Al Arabi", kas bija noskaņots pret Sīriju, ēkas uzsprāga automašīna, nogalinot kādu garāmgājēju un ievainojot 60 cilvēkus. Tajā pašā dienā Karlosa Šakāļa sabiedrotais Bruno Bregē un nākamā sieva Magdalēna Kopa tika notiesāti par plānu uzbrukt Kuveitas vēstniecībai.
1983.gada 31.decembrī nogranda sprādziens ātrvilcienā TGV, kas bija ceļā no Marseļas uz Parīzi, nogalinot trīs un ievainojot 13 cilvēkus. Neilgi pēc tam bumba eksplodēja arī Marseļas dzelzceļa stacijā, nogalinot divus cilvēkus.
Pēc Dzelzs priekškara krišanas Ungārijas, bijušās Austrumvācijas un Rumānijas slepenpoliciju sniegtie dokumenti apliecina Karlosa Šakāļa saistību ar šiem uzbrukumiem.
Savukārt viņa advokāti, tostarp Izabella Kutāna-Peire, ar kuru Karloss Šakālis pirms desmit gadiem cietumā apprecējās musulmaņu ceremonijā, uzsver, ka šie dokumenti nav ticams pierādījums.
Aizmuguriski šajā lietā tiek tiesāti vēl trīs Karlosa grupējuma biedri.
Pēc uzbrukumiem Francijā Karloss devās uz Sīriju, kur dzīvoja līdz 1991.gadam, kad sākās Persijas līča karš, kurā Sīrija bija ASV sabiedrotā un lūdza Karlosam doties prom. Patvērumu viņš meklēja Sudānā, kur 1994.gadā Francijas slepenā dienesta aģenti ar Sudānas valdības palīdzību viņu sagūstīja un nogādāja Parīzē, kur tiesāja. Karloss un viņa advokāti uzstāj, ka Francija viņu nelikumīgi nolaupījusi.