Putins gan atzina, ka izdevies panākt progresu jautājumā par Krievijas dabasgāzes eksportu uz Ķīnu. Taču 2009. gadā noslēgtās vienošanās ieviešanu joprojām kavē abu pušu nesaskaņas par pieņemamāko cenu."Mēs vairs neesam tālu no pēdējā darba posma attiecībā uz gāzes piegādēm Ķīnas tirgum," otrdien žurnālistiem skaidroja Putins.
Savukārt viņa vietnieks Igors Sečins trešdien apliecināja, ka Krievija un Ķīna "stāv uz gāzes piegāžu vienošanās sliekšņa". "Mēs veicam normālu rutīnas darbu, kas noslēgsies ar līguma parakstīšanu, par to esmu drošs," skaidroja par Krievijas enerģētikas sektoru atbildīgais Sečins.
Ja izdosies vienoties par dabasgāzes piegādēm, 30 gadu laikā ik gadu Krievija uz Ķīnu varētu eksportēt teju 70 miljardus kubikmetru gāzes. Arī Ķīnas Ārlietu ministrija apstiprina, ka sarunas par Krievijas gāzes piegādēm turpināsies.
Pērn Ķīna pirmo reizi kļuva par Krievijas lielāko tirdzniecības partneri, un Pekina un Maskava apņēmušās palielināt savstarpējās tirdzniecības apjomu no 70 miljardiem dolāru šogad līdz 100 miljardiem dolāru 2015. gadā un 200 miljardiem dolāru līdz 2020.gadam.
Kā vēsta oficiālais laikraksts China Daily, Putina apmeklējuma laikā izdevies vienoties par Krievijas eksportētās naftas cenu. Savukārt Ķīnas ziņu aģentūra Xinhua vēsta, ka sarunā ar Hu Putins uzsvēris Krievijas vēlmi uzlabot sadarbību ar Ķīnu "enerģētikas tehnoloģiju, aviācijas un kosmosa izpētes" jomās.
Kopš nākšanas pie varas 1999. gadā Putins vairākkārt viesojies Ķīnā gan kā prezidents, gan premjerministrs.