Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētu vadītāji uzskata, ka, pateicoties līdzekļiem, kas ieplūduši no Rietumvācijas, Austrumvācijas pilsētas ir spējušas savest kārtībā savas finanses. Tajā pašā laikā tādas Vācijas apdzīvotākā reģiona pilsētas kā Dortmunde, Esene un Gelzenkirhene esot spiestas samazināt budžeta izdevumus, jo tām trūkst naudas. «Solidaritātes pakts ir perversa sistēma, kas vairs ilgāk nav attaisnojama,» Dortmundes mērs Ulrihs Sīraus paudis sašutumu sarunā ar laikrakstu Suddeutsche Zeitung. «Jūs vairs nevarat paskaidrot, kādēļ reģiona nabadzīgākajām pilsētām ir jāgrimst dziļākos parādos, lai iemaksātu savu daļu solidaritātes fondā.»
Pašreizējais solidaritātes pakts, kas tika parakstīts 2005. gadā un ir spēkā līdz 2019. gadam, paredz Austrumvācijas ekonomikā injicēt 156 miljardus eiro (109 miljardi latu), raksta The Local. Pašvaldībām ir jāveic iemaksas, neskatoties uz to finanšu stāvokli. Ziemeļreinā-Vestfālenē tikai astoņām no 400 pašvaldībām ir sabalansēts budžets. Piemēram, trešdaļu no 2,1 miljarda eiro (1,47 miljardi latu) lielā Esenes parāda veido maksājumi solidaritātes fondā.