Cīņā par piekļuvi potenciāli milzīgajiem fosilo energoresursu krājumiem, kas atrodas zem pagaidām vēl pārsvarā ar ledu un sniegu klātās teritorijas, iesaistījušās ne vien valstis, kurām tur ir teritoriālas pretenzijas, bet arī energoresursus visvairāk patērējošā pasaules valsts Ķīna un ekonomiski strauji augošā Indija.
Amerikāņu stratēģija
Arktikā gaisa temperatūra pieaug divreiz ātrāk nekā citviet, un zinātnieki prognozē, ka 2050. gada vasarā reģions, kas līdz šim bijis pazīstams kā viens no skarbākajiem un cilvēku dzīvošanai nepiemērotākajiem, būs pilnībā brīvs no ledus un sniega.
Tas nozīmē, ka atvērsies jauni kuģošanas ceļi, kas pavērtu iespējas tūrismam, kravu pārvadājumiem un zvejniecībai. Tādā gadījumā visu gadu būtu pieejams tā saucamais ziemeļu jūras ceļš, pa kuru no Eiropas līdz Ķīnai varētu nokļūt par 10-15 dienām ātrāk nekā pa ierasto ceļu caur Suecas kanālu.
Ledāju un sniega kārtas sarukšana atvieglotu piekļuvi Arktikas dzīlēs esošajiem energoresursiem. Aprēķini liecina, ka reģionā atrodas 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no neskartajām dabasgāzes rezervēm.
Lai diplomātiskā ceļā risinātu domstarpības par Arktikas ilgtspējīgu apguvi, savulaik tika izveidota Arktikas padome, kurā iekļāvās astoņas valstis, kam ir teritoriālas pretenzijas reģionā: ASV, Kanāda, Dānija, Īslande, Norvēģija, Zviedrija, Somija un Krievija. Reizi divos gados ministru līmenī notiek valstu sanāksme.
Par šogad Zviedrijā notiekošā samita nopietnību liecina tas, ka Kirunā ir ieradušies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un namatēvs - Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Domājams, nav nejaušība, ka dažas dienas pirms sanāksmes ASV prezidents Baraks Obama parakstīja Nacionālo stratēģiju Arktikas reģionā, kas cita starpā arī paredz aizstāvēt amerikāņu intereses energoresursu apguvē un kuģošanas ceļu izmantošanā, raksta The Christian Science Monitor.
Draud ar alternatīvu
Kirunas samitā paredzēts apspriest, kā pārraudzīt kuģošanas ceļu paplašināšanos un pieaugošo interesi veikt iespējamo naftas atradņu izpēti Arktikā. Tāpat iecerēts parakstīt līgumu par rīcību iespējamas naftas noplūdes gadījumā un vienoties par organizācijas dienaskārtību tuvākajiem diviem gadiem, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.
Karstākās diskusijas varētu izvērsties jautājumā par iespēju paplašināt Arktikas padomes pastāvīgo novērotāju rindas. Pašlaik šāds statuss ir Spānijai, Francijai, Vācijai, Nīderlandei, Lielbritānijai un Polijai. Vēlmi iegūt statusu ir izteikušas Ķīna, Indija, Eiropas Savienība (ES), Japāna, Dienvidkoreja, Itālija un Singapūra.
Dānija, Zviedrija un Somija uzstāj, ka tas ir jāpiešķir ES. Šīs valstis un Īslande lobē arī Ķīnas intereses.
Līdz šim atturīgu pozīciju ir ieņēmušas ASV un Kanāda, bet pilnībā pret jaunu valstu uzņemšanu novērotāju lokā ir Krievija.
Atsevišķas valstis ir brīdinājušas, ka gadījumā, ja Maskavas nostāja nemainīsies, tās varētu izveidot alternatīvu organizāciju, lai panāktu, ka Arktika, līdzīgi kā Antarktīda, kļūtu pieejama visai cilvēcei. Eksperti uzskata, ka to varētu uzraudzīt ANO Ģenerālā asambleja. Rezultāts, visticamāk, būtu ļoti neizdevīgs Krievijai, kas sevi uzskata par Arktikas reģiona «īsteno saimnieku».