Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni, raidorganizācijai SVT pavēstīja Zviedrijas Seismoloģiskā tīkla seismologs Bjerns Lunds.
Rajonā pirmdien bijuši divi atsevišķi sprādzieni - viens naktī plkst.2.03 un otrs vakarā plkst.19.04.
Zviedrijas Seismoloģiskais tīkls reģistrēja divus "masīvus enerģijas uzplaiksnījumus" īsi pirms gāzes noplūdēm un to rajonā Dānijai piederošās Bornholmas salas piekrastē, aģentūrai AFP pastāstīja Upsalas universitātes seismologs Pēters Šmits.
"Pirmais notika plkst.2.03 uz dienvidaustrumiem no Bornholmas ar 1,9 magnitūdām. Tad mēs arī redzējām vēl vienu pirmdienas vakarā plkst.19.04 nedaudz tālāk uz ziemeļiem. Mūsu aprēķini liecina par 2,3 magnitūdām," sacīja Šmits.
"Ar tik lieliem enerģijas uzplaiksnījumiem nav nekas cits kā sprādziens, kas to varētu izraisīt," viņš piebilda.
Šmits paskaidroja, ka, tā kā enerģijas uzplaiksnījumi bija "ļoti pēkšņi", nevis "lēns sabrukums", notikumi, "ļoti iespējams, bija sava veida sprādzieni".
Norvēģijas seismiskais tīkls (NORSAR) arī apstiprināja, ka pirmdien agri no rīta reģistrējis "mazāku sprādzienu", "kam sekoja spēcīgāks sprādziens pirmdienas vakarā".
Dānijas varasiestādes kopumā konstatējušas trīs noplūdes gāzesvados "Nord Stream" un "Nord Stream 2", kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai.
Divas no noplūdēm atrodas "Nord Stream" gāzesvadā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas Baltijas jūrā, bet vēl viena konstatēta "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no šīs salas.
"Nord Stream" noplūdes atrodas Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet "Nord Stream 2" noplūde atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos.
Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc šie incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai.
Šo incidentu iemesli nav noskaidroti, bet novērojamas sabotāžas pazīmes, ziņu aģentūrai DPA otrdien pavēstīja informācijas avoti Vācijas drošības dienestos. Šādu iejaukšanos varētu īstenot vien valsts līmeņa spēlētājs, ņemot vērā tās tehnisko sarežģītību, skaidro informācijas avots.
Arī Kremlis reaģējis uz šīm ziņām par noplūdēm, norādot, ka sabotāžas iespējamība nav izslēdzama.
"Acīmredzams, ka notikusi cauruļvadu bojāšana. Neviens iespējamais iemesls šobrīd netiek noraidīts, kamēr tiek gaidīti izmeklēšanas rezultāti," sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Tikmēr Eiropas Komisijas preses pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd ir priekšlaicīgi spekulēt par šo noplūžu iemesliem.
Saistībā ar noplūdēm Dānijā un Zviedrijā sapulcinātas krīzes vadības komandas.
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde laikrakstam "Aftonbladet" sacīja, ka krīzes sarunās pārstāvētas vairākas ministrijas un valdības aģentūras.
"Es nevēlos spekulēt par [notikušo]," viņa sacīja avīzei. "Jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas notika un kā tas ietekmē mūsu drošību."
Kaimiņvalstī Dānijā vairāku valdību aģentūru pārstāvji pulcējušies, lai apspriestu, kā rīkoties saistībā ar noplūdēm.
Noplūžu vietā ūdeņos pie Dānijas redzami burbuļi, kuri izplatās zonās, kuru diametrs ir no 200 līdz 1000 metriem, paziņoja Dānijas armija.
"No lielākās noplūdes ceļas burbuļi, izplatoties kilometra diametrā. Mazākā noplūde rada ap 200 metru diametru," teikts armijas paziņojumā, kuram pievienotas fotogrāfijas no noplūžu vietām.
Ziņa papildināta