Ziemeļkoreja maija beigās mēģināja palaist savu pirmo militārās izlūkošanas satelītu, taču tā nesējraķete drīz pēc pacelšanās iegāzās ūdeņos pie Korejas pussalas rietumu piekrastes. Kā apgalvoja Ziemeļkoreja, satelītam bija jābūt daļai no kosmosā bāzētas izlūkošanas sistēmas, lai novērstu it kā pieaugošos drošības draudus no Dienvidkorejas un ASV puses.
Dienvidkoreja mobilizēja karaflotes kuģus, lidaparātus un ūdenslīdējus, lai izceltu raķetes un satelīta atlūzas 36 dienu ilgā operācijā, kas noslēdzās trešdien, teikts Dienvidkorejas štābu priekšnieku komitejas paziņojumā.
Tika izceltas "daudzas" un "svarīgas" raķetes un satelīta daļas, un Dienvidkorejas un ASV eksperti, kas tās kopīgi izpētīja, secināja, ka satelīts vispār nebija spējīgs veikt militārās izlūkošanas darbus, teikts paziņojumā.
ASV, Dienvidkoreja un citas valstis nosodīja Ziemeļkorejas raķetes palaišanu kā drošības apdraudējumu un ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu, kas aizliedz valstij izmantot ballistisko raķešu tehnoloģijas. Taču turpmākas sankcijas ir mazticamas, jo Drošības padomes pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna iebilst pret jauniem pasākumiem.