"Irāka attālinās no bezdibeņa malas," atzina ANO ģenerālsekretārs Ban Ki Mūns. Viņš pauda viedokli, ka ar starptautiskās sabiedrības palīdzību Irāka varētu kļūt par "brīvu, drošu, stabilu un pārtikušu valsti". "Ja mums vajadzētu vienā vārdā raksturot stāvokli Irākā, es izvēlētos vārdu "cerība"," teica Ban Ki Mūns. Viņš gan nenoliedza, ka drošības situācija Irākā joprojām ir trausla.
Stāvoklis uzlabojas
ASV militārpersonas nesen pavēstīja, ka vardarbība Irākā samazinājusies līdz zemākajam līmenim četru gadu laikā. Tas iedrošinājis amerikāņus sākt karaspēka izvešanu no Irākas. ASV armijas komandieri informē, ka pieņemts lēmums par 4000 karavīru atgriešanos dzimtenē; tuvāko mēnešu laikā kopumā paredzēts izvest ap 30 000 karavīru. Irākā pašlaik izvietoti ap 152 500 amerikāņu karavīru un 10 000 karavīru no citām koalīcijas spēku valstīm, informē AFP. Stokholmas konferencē uzstājās arī Irākas valdības vadītājs Nuri el Maliki, kurš pavēstīja, ka irākiešiem izdevies novērst pilsoņu karu, ko gribēja izraisīt Al Qaeda teroristi. "Irāka ar starptautiskās sabiedrības palīdzību guvusi lielus panākumus cīņā pret terorismu," teica N.el Maliki. Tomēr irākiešiem nav izdevies atrisināt iekšējās pretrunas starp dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām, kas spēkojas par ietekmi valstī. Irākā joprojām regulāri notiek terora akti, kas apdraud civiliedzīvotāju dzīvību. Vairāk nekā divi miljoni irākiešu ir devušies bēgļu gaitās. ASV mēģina izdarīt spiedienu uz Irākas valdību, lai veicinātu irākiešu bēgļu atgriešanos dzimtenē. ASV valdība tiek kritizēta par nevēlēšanos uzņemt irākiešu bēgļus, jo ASV ieguldījums šīs problēmas risināšanā ir daudz mazāks nekā citām valstīm, piemēram, Zviedrijai. Zviedri kopš 2003.gada devuši patvērumu vairāk nekā 40 000 bēgļu no Irākas.
Parādu nasta
Lielākās cerības uz Irākas attīstību ir saistītas ar naftas ieguves nozari, jo Irākas naftas atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Irākiešiem par labu nākušas augstās naftas cenas pasaules tirgū. Paredzams, ka šogad Irākas valdība no naftas eksporta varētu gūt 70 miljardus dolāru lielus ienākumus. Irāka gan žēlojas, ka daļu naudas nākas atmaksāt kā parādu citām valstīm. Šim mērķim šogad nāksies iztērēt 5% naftas ienākumu jeb aptuveni 3,5 miljardus dolāru. N.el Maliki aicinājis Stokholmas konferences dalībniekus norakstīt Irākas parādus, kas iekrāti Sadama Huseina režīma laikā. Viņš apgalvo, ka parādu nasta apgrūtina Irākas ekonomikas attīstību. N.el Maliki uzskata, ka Irākai nevajadzētu maksāt parādus, ko iekrājis diktators S.Huseins. ASV amatpersonas informē, ka starptautiskā sabiedrība pēdējos gados jau norakstījusi ap 66 miljardus dolāru no vairāk nekā 120 miljardus dolāru lielā Irākas parāda.
Lielāko daļu atlikušās naudas Irāka ir parādā arābu valstīm, it sevišķi Saūda Arābijai un Kuveitai. Šajās valstīs pie varas ir sunnīti, kas vilcinās izrādīt labvēlību šiītu valdībai Irākā. Stokholmas konferencē piedalās arī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, kura aicināja arābu valstis uzlabot attiecības ar Irāku un atvērt vēstniecības Bagdādē. Lielākā daļa arābu valstu līdz šim atturējušās no šāda soļa. Konferences laikā K.Raisai tika uzdoti jautājumi par Irākas kara pamatotību, uz ko viņa atbildēja: "Esmu pārliecināta, ka Irākas tautas atbrīvošana no Sadama Huseina nebija kļūda." Šis jautājums kļuvis aktuāls pēc bijušā Baltā nama preses sekretāra Skota Maklelana memuāru publicēšanas un viņa paustā apgalvojuma, ka ASV valdības lēmums par iebrukumu Irākā bija "smaga stratēģiska kļūda".
***
Irākas ekonomika
-Irākas iekšzemes koprodukta pieaugums šogad varētu sasniegt 8%
Lielākos ienākumus nodrošina naftas ieguve, ar ko Irākas valdība šogad plāno nopelnīt 70 miljardus dolāru
-Inflācijas līmenis samazinājies no 65% pirms diviem gadiem līdz 22% pērn. Šogad tiek prognozēta 12% inflācija
-Irākas ārējais parāds bija vairāk nekā 120 miljardi dolāru, bet pēdējos gados norakstīti jau 66,5 miljardi dolāru.