Šodienas līderu sanāksme būs pirmā no diviem martā plānotajiem samitiem, kas būs veltīti ekonomiskajai krīzei, kuras rezultātā turpina mazināties inflācija un kristies procentu likmes, kamēr strauji pieaug bezdarba līmenis un līdzekļu apjoms, kuru valstis iepludina privātajā uzņēmējdarbībā, cenšoties glābt savu nacionālo ekonomiku.
Čehijas premjers Mireks Topolaneks, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES prezidentūras pienākumus, pārējo 26 dalībvalstu līderiem nosūtītajā vēstulē atzīst, ka šobrīd tiek piedzīvota «bezprecedenta krīze». EK prezidents Žozē Manuels Barrozu un Čehijas premjerministrs šonedēļ nāca klajā ar aicinājumu Eiropas līderiem apņēmīgi vērsties pret protekcionismu.
Valstu un valdību vadītājiem jāuzsver «mūsu apņēmība, stājoties pretī krīzes radītajām problēmām, joprojām rīkoties kopīgi - sadarbojoties un koordinētā veidā», uzsvēris Čehijas premjers.
Kā atzinis Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Peterings, «pašreiz ir nepieciešama stipra politiskā vadība, kas var pieņemt arī skarbus un nepopulārus lēmumus. Eiropas politiskajiem līderiem ir jāmēģina atjaunot uzticību un nepadoties kārdinājumam iesaistīties populistiskā retorikā, kas uz īsu brīdi var nomierināt vēlētājus, tomēr nav ilgtermiņā dzīvotspējīgs risinājums».
Viņš uzskata, ka pašreizējai Eiropas Padomes prezidējošai valstij Čehijai ir nozīmīga loma, un «es atzinīgi vērtēju ministru prezidenta M.Topolaneka apņēmību, aicinot 1.marta ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmē apspriest nesenos notikumus. Šajā Eiropadomes sanāksmē jāpanāk, ka atsevišķu dalībvalstu pieņemtie pasākumi ir savstarpēji saderīgi un nekādā veidā nepārkāpj iekšējā tirgus noteikumus».
Svētdienas neoficiālajā samitā Briselē paredzēts apspriest «mūsu rūpniecības, tostarp autoražošanas sektora atbalstīšanai nepieciešamos līdzekļus, vienlaikus nodrošinot līdzenu spēles laukumu», savā vēstulē norādījis Čehijas premjers.
Čehija ir viena no deviņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuru līderi pēc Polijas pieprasījuma tiksies dažas stundas pirms kopīgā ES samita.
Grūtībās nonākušais autoražošanas sektors kļuvis par īpašu klupšanas akmeni pēc tam, kad Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Zviedrija paziņojušas par dažādām nacionālo autorūpnieku glābšanas programmām. Daļa no valdību īstenotajiem pasākumiem vērsti uz darbavietu saglabāšanu pašu valstī.
Februāra sākumā M.Topolaneks protekcionistisku pasākumu īstenošanā apsūdzēja Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, brīdinot, ka tie «var palēnināt un apdraudēt Eiropas ekonomikas atlabšanu».
N.Sarkozī kādā televīzijas intervijā iepriekš bija ierosinājis franču auto rūpniekiem ražošanu no Austrumeiropas valstīm, arī Čehijas, pārcelt atpakaļ uz Franciju, lai tur radītu darbavietas un palīdzētu valsts ekonomikai izkļūt no lejupslīdes. Nedaudz mainot savu toni, ceturtdien N.Sarkozī jau aicināja izstrādāt «globālu atbalsta plānu» autoindustrijas glābšanai.
«Ja katra no 27 dalībvalstīm censtos darboties individuāli, tās nekur tālu netiktu. Ja citas valstis uz to atbildētu, vadoties pēc principa «acs pret aci, zobs pret zobu», šāds ekonomiskais nacionālisms ilgtermiņā kaitētu Eiropas iekšējā tirgus radītājiem,» atzīst H.G.Peterings.
Eiropas lielākās ekonomikas pagājušajā svētdienā vienojās par nepieciešamību stingrāk regulēt finanšu tirgu un dubultot Starptautiskā Valūtas fonda finansējumu, lai izvairītos no globālās ekonomiskās krīzes atkārtošanās.
Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Nīderlandes līderi cer, ka viņu izteiktās idejas gūs atbalsi arī ES samitos un tā sauktās G-20 valstu grupas sanāksmē, kas gaidāma 2.aprīlī Londonā.
Tomēr tieši valsts finansiālais atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem apdraud ES dalībvalstu vienotību, uzmanības centrā šobrīd atrodoties grūtībā nonākušajam autoražošanas sektoram.