"Baltijas valstu valdības apgalvo, ka devalvācija saniknos ārvalstu investorus un sadusmos Eiropas Savienību. Taču patiesais iemesls ir tāds, ka nacionālo valūtu kursu pazemināšana radīs lielas izmaksas turīgajiem ļaudīm, kuriem ir liela ārvalstu parāda nasta, vai elitei, kas nolaida no sliedēm Baltijas ekonomikas," apgalvo laikraksts.
Nacionālo valūtu devalvācijas vietā Baltijas valstu valdības ir devušas priekšroku tā dēvētajai iekšējai devalvācijai, apcērpot budžeta tēriņus. Šāda rīcība galvenokārt sāpīgi sit pa sabiedrības nabadzīgāko daļu - ģimenēm ar vairākiem bērniem, pensionāriem un invalīdiem, kā arī ļaudīm, kuriem algu maksā no valsts budžeta, tostarp ierēdņiem, skolotājiem, policistiem, secina izdevums, norādot, ka šādi tiek pārbaudīts mazāk turīgo baltiešu pacietības mērs.
"Kauppalehti" secina, ka situācija Baltijas valstīs arvien vairāk ietekmē Zviedriju, kuras bankām ir liela ekspozīcija uz Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Laikraksts arī uzsver, ka Latvijas lata devalvāciju atbalstot zviedru konsultants Bengts Denniss, kurš vadīja Zviedrijas centrālo banku "Riksbank", kad 1992.gadā tika devalvēta zviedru krona. Pēc avīzē teiktā, viņš arī esot kritizējis Zviedrijas valdību, ka tā cenšoties aizsargāt zviedru bankas uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, bet pati īstenojot ļoti stingru fiskālo politiku.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas amatpersonas ir vairākkārt kategoriski noraidījušas devalvācijas iespējamību, uzsverot, ka Baltijas valstu nelielajām un atvērtajām ekonomikām tā nodarīs daudz vairāk ļaunuma nekā labuma.