Atjaunot uzticēšanos
Vienošanās ar Irānu bija viens no globāli nozīmīgākajiem ASV prezidenta Baraka Obamas otrās prezidentūras sasniegumiem. Līgums, ko diplomāti kaldināja gadiem ilgās sarunās, noteica, ka Rietumiem nedraudzīgā Irāna apmaiņā pret sankciju, kas valstij izmaksā miljardus, atcelšanu atteiksies no centieniem iegūt kodolieročus. 2015. gadā līgumu parakstīja Irāna, ASV, Krievija, Ķīna, Francija, Lielbritānija un Vācija. Lai gan Izraēla pauda neapmierinātību, ka līgums ir pārāk maigs pret tai naidīgo Irānu, kopumā starptautiskā sabiedrība un eksperti atzinīgi novērtēja vienošanos, sakot, ka tā ievērojami uzlabo drošības situāciju Tuvajos Austrumos.
Tomēr 2018. gadā Tramps, kurš jau no savas prezidentūras sākuma bija ļoti kritisks pret vienošanos, paziņoja, ka ASV izstāsies no darījuma, un amerikāņi piemēroja Irānai virkni sankciju. Lai gan Eiropas valstis kopā ar Ķīnu un Krieviju centās vienošanos glābt, bez ASV dalības tā bija nefunkcionējoša, un musulmaņu valsts atjaunoja iesaldēto kodolprogrammu, neskatoties uz draudiem un sankciju slogu.
Eksperti norādīja, ka Trampa "maksimālā spiediena" pieeja nenostrādāja, un tam piekrita arī tagadējais prezidents Džo Baidens, kurš jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja atgriezties pie sarunu galda ar Irānu. Solījums tiek pildīts, un otrdien Irānas diplomāti uzsāka sarunas ar līguma parakstītājvalstīm Vīnē. Tiesa gan, kā norāda The Guardian, ASV politiķi atbilstoši Irānas prasībai tiešā veidā sarunās neiesaistās. Taču Baidena pārstāvis Irānas jautājumos Robs Malijs, kā ziņo ASV Valsts departaments, visu nedēļu uzturēsies Vīnē un sarunās piedalīsies netieši ar Eiropas valstu diplomātu starpniecību. "Mēs neceram uz tūlītēju vai strauju progresu, mēs pieņemam, ka sarunas būs grūtas," sacījis ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.
Pirmā sarunu diena, kā medijiem sacīja Krievijas vēstnieks Austrijā Mihails Uļjanovs, bija "veiksmīga". BBC raksta, ka diplomāti vienojušies par divām ekspertu grupām, kas analizēs, kādas sankcijas būtu jāatceļ, lai sarunas par kodolprogrammas apturēšanu varētu sākties pēc būtības. "Tas prasīs laiku. Cik ilgi? Neviens nezina," sacīja Uļjanovs. Taču arī Irāna pirmo dienu ir novērtējusi kā veiksmi. "Tas varētu būt sākums, lai izlabotu slikto procesu, kas noveda diplomātiju strupceļā," komentējis Irānas valdības pārstāvis Ali Rabiejs.
Nākamie soļi
Baidena administrācija ir uzsvērusi, ka vēlas panākt Irānas atgriešanos pie līguma, lai tas savukārt kalpotu kā tālāks "atspēriena punkts". CNN raksta, ka Baltā nama mērķis ir novērst urāna bagātināšanu, kas novestu pie valsts spējām radīt kodolieročus.
Starptautisko attiecību eksperti piekrīt, ka sarunas būs ilgas un sarežģītas, jo abu pušu vidū valda neuzticība un gan ASV, gan Irānas iekšpolitikā šīs sarunas spēlē būtisku lomu. ASV Republikāņu partija ar tās līderi Trampu vaino Baidenu piekāpībā, savukārt Irānā konservatīvie politiķi vēlas izmantot "Rietumu nodevību" savas popularitātes celšanai pirms vasarā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tagadējais prezidents Hasans Ruhani valstī tiek uzskatīts par mērenu politiķi, un Deutsche Welle norāda, ka konservatīvāks līderis, attīstot kodolprogrammu, varētu ievērojami pasliktināt drošības situāciju visā reģionā. Irānas pētnieks Ali Fahtolla-Nejads uzskata, ka šābrīža notikumu virzība atbilst "Irānas valdības plānam" radīt steidzamības sajūtu rietumvalstīm un izmantot to kā sviru, lai panāktu sev izdevīgākus līguma nosacījumus. The New York Times raksta, ka Irāna vēlas panākt teju divu tūkstošu dažādu sankciju atcelšanu, kas piemērotas pēc 2018. gada. Trampa rīcība radīja neuzticību arī uzņēmumos, kas pēc 2015. gada bija uzsākuši biznesa sadarbību ar Irānu, bet sankciju dēļ bija spiesti to pārtraukt.