"Konflikta risks ir reāls. Krievijas agresīvās darbības nopietni grauj drošības kārtību Eiropā," pavēstīja Stoltenbergs.
NATO ārlietu ministriem piektdien bija videokonference, lai pirms jaunnedēļ gaidāmajām sarunām ar Krieviju koordinētu pieeju Krievijas armijas koncentrācijai ap Ukrainu un Maskavas prasībām drošības jomā.
Pirmdien Ženēvā gaidāmas ASV un Krievijas sarunas, bet trešdien Briselē - Krievijas sarunas ar visām 30 NATO valstīm, kas būs pirmās šādas sarunas kopš 2019.gada jūlija.
Diplomāti norādījuši, ka Eiropas sabiedroto starpā nav vienprātības par to, kādai vajadzētu būt NATO nostājai jaunnedēļas sarunās ar Krieviju.
Fokusam jābūt uz to, lai panāktu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvelk karaspēku no Ukrainas pierobežas un ka Maskavas priekšlikumi drošības jomā ir viennozīmīgi jānoraida, uzskata dažas dalībvalstis.
Citas norāda, ka tikšanās varētu sekmēt sarunu procesa atsākšanu un ka ir jautājumi, saistībā ar kuriem varētu būt telpa diskusijām.
"Krievija piedāvā dialogu, un mums no tā nevajadzētu baidīties, pat ja priekšlikumi, ko piedāvā Krievija, mums nebūt nav pieņemami," ceturtdien Parīzē sacīja avots Francijas valdībā. "Ir jautājumi par kuriem mēs ar Krieviju varam runāt, kā stabilitātes un drošības jautājumi."
Krievijas priekšlikumi drošības jomā radījušas zināmu nervozitāti arī Somijā un Zviedrijā, kas uzstāj, ka nevienam nav tiesību iejaukties valstu izvēlē pievienoties NATO.
Stoltenbergs piektdien runājis ar abu valstu līderiem, norādot, ka alianse "respektē katras valsts tiesības izvēlēties savu ceļu".
Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un rietumvalstis uzskata, ka Krievija, iespējams, gatavo uzbrukumu Ukrainai.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.