"Tas, no kā Ķīnai ir visvairāk bail, ir Taivānas tautas vienotība. Tas, no Ķīnai ir visvairāk bail, ir Taivānas demokrātija," uzrunā televīzijā izklāstot nākammēnes gaidāmo prezidenta vēlēšanu svarīgākos jautājumus, teica Cai.
"Mums ir jāapzinās, ka Ķīna iefiltrējas un šķeļ Taivānas sabiedrību visos iespējamos veidos," viņa brīdināja.
Runājot par demokrātijas atbalstītāju protestiem Honkongā, prezidente sacīja, ka Taivāna nevar pieņemt principu "viena valsts, divas sistēmas", ko Pekina jau izmanto attiecībā uz Honkongu, garantējot bijušajai britu kolonijai zināmu autonomiju, un ko tā cer ar laiku piemērot arī Taivānai.
"Situācija Honkongā mums padara ļoti skaidru to, ka starp demokrātiju un autoritārismu pastāv konflikts. Šīs divas sistēmas nevar pastāvēt līdzās vienā valstī," uzsvēra Cai.
Prezidentes pārstāvētā Demokrātiskā progresīvā partija iestājas par oficiālu Taivānas neatkarības pasludināšanu, bet tās galvenais sāncensis Gomindāna partija - par ciešākām saitēm ar Pekinu.
Prezidenta vēlēšanas Taivānā notiks 11.janvārī.
Kopš Cai nākšanas pie varas 2016.gadā attiecības ar Pekinu pasliktinājušās, jo Cai un viņas partija uzstāj, ka Taivāna nav daļa no Pekinas proponētās "vienas Ķīnas".
Pēc Cai ievēlēšanas Pekina sarāvusi oficiālos sakarus, aktivizējusi militāros manevrus, pārvilinājusi Taivānas diplomātiskos sabiedrotos un pastiprinājusi ekonomisko spiedienu.
Cai raksturojusi 2020.gada vēlēšanas kā "cīņu par brīvību un demokrātiju", pozicionējot sevi kā politiķi, kas spēj aizsargāt Taivānu pret arvien uzstājīgāko Pekinu.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
Liberālais bizness