Glāzgovas skūpsts vai drīzāk atvadu buča jūlija beigās tika uzspiesta uz Lielbritānijas vadošās Leiboristu partijas vaiga, kad tā zaudēja papildvēlēšanās Skotijā, kas ir viens no leiboristu tradicionālajiem atbalstītāju bastioniem. Sakāve vēlēšanās Glāzgovas austrumu apgabalā, kurā leiboristi 2005.gada vēlēšanās uzvarēja ar milzīgu pārsvaru, ir kārtējais trieciens premjerministram Gordonam Braunam (57). Pēc tām divi no leiboristu parlamenta locekļiem — Gordons Prentiss un Greiems Strindžers — ir atklāti lūguši G.Braunam apdomāt iespēju atkāpties. Diskusijas izraisījis arī ārlietu ministra Deivida Milibanda raksts Guardian, no kura skaidri nojaušams, ka leiboristu nedienās tiek vainots G.Brauns.
Līdz Leiboristu partijas gada konferencei, kas sāksies 20.septembrī Mančestrā, leiboristiem jāizšķiras, vai viņi nākamajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās 2009.gadā piedalīsies ar G.Braunu priekšgalā vai meklēs sev citu līderi. Kamēr ministri, politiķi un laikrakstu komentētāji dzīvīgi spriež par nepilnu divu mēnešu ilgo pārdomu laiku, kas doti G.Braunam, lai atgūtu vēlētāju uzticību, pats Brauna kungs ar sievu Sāru un diviem mazajiem dēliem ir devies atvaļinājumā.
Nekādu izredžu
Papildvēlēšanas Glāzgovas austrumu apgabalā nebūt nav pirmais leiboristu zaudējums. Jau maijā opozīcijā esošie konservatīvie starpvēlēšanās vienā no Anglijas ziemeļrietumu apgabaliem leiboristiem atņēma vairumu vēlētāju balsu.
Leiboristus atbalsta tikai 23% britu, līdz ar to Lielbritānijas patlaban valdošās partijas popularitāte kritusies līdz vēsturiski viszemākajam līmenim kopš 40.gadiem, kad tika sākta sabiedriskās domas pētniecība. Arvien mazāk cilvēku tic, ka leiboristi mainīs savu līderi vai politiku, kas varētu palīdzēt partijai uzvarēt nākamajās parlamenta vēlēšanās. "Nevienai partijai, kuras reitingi ir zemāki par 30%, nav izredžu uzvarēt nākamajās vēlēšanās," The Times teicis viens no britu vēlēšanu ekspertiem Džons Kērtis.Eivans Lūiss, Lielbritānijas veselības ministrs, jau ir izteicis kritiku par Brauna līdera spējām — premjeram esot jābeidz būt tik biklam un jākļūst apņēmīgam.
Pārliecināts leiborists
Kad pagājušajā gadā daudziem leiboristiem šķita, ka iepriekšējam Lielbritānijas premjeram Tonijam Blēram pienācis laiks atkāpties, toreizējais finanšu ministrs G.Brauns bija gana apņēmīgs, lai paziņotu par savas kandidatūras izvirzīšanu Leiboristu partijas līdera un premjera amatam.
T.Blēru uz lēmumu pamest posteni, nesagaidot pilnvaru termiņa beigas, pamudināja pats G.Brauns un viņa atbalstītāji, jo cīņā par Leiboristu partijas līdera amatu un premjera vietu G.Brauns bija pārliecinošs favorīts. Viņš bija apņēmies atgūt sabiedrības uzticību, ko T.Blēra valdība bija zaudējusi, lai gan jau pagājušajā gadā G.Brauns tika uzskatīts par mazāk spilgtu politiķi nekā T.Blērs. Taču uz pārmetumiem par harismas trūkumu viņš uzsvēra, ka politika nav slavenību konkurss. "Kā politiķis es nekad neesmu uzskatījis, ka nokļūšana sabiedrības uzmanības centrā ir pašmērķis. Es nekad neesmu domājis, ka pasniegšanas stils aizvieto pamatotus argumentus. Neticu, ka politikas centrā ir slavenību faktors," teica G.Brauns. Turklāt nepārprotamu atbalstu G.Braunam izteicis T.Blērs, kurš viņu raksturojis kā labāko finanšu ministru Lielbritānijas vēsturē.
Dzimis 1951.gadā, G.Brauns vecākiem ir otrais no trijiem dēliem. Pabeidzis skolu ātrāk par saviem vienaudžiem, Edinburgas universitātē viņš iestājās jau 15 gadu vecumā un kļuva par jaunāko šīs augstskolas studentu laikā kopš Otrā pasaules kara. Kļūdams par Edinburgas universitātes visu laiku jaunāko rektoru un arī lektoru, viņš nodevās pētījumiem, no kuriem vairāki bija veltīti leiboristiem. Viens no tiem bija par pirmajiem leiboristu locekļiem parlamentā un viņu centieniem, grāmata Vērtības, vīzijas un balsis bija pētījums par leiboristu pirmajiem idejiskajiem domātājiem, savukārt grāmata Reālais dalījums, kas rakstīta kopā ar Robinu Kuku, bija pētījums par nabadzību un nevienlīdzību.
1983.gadā G.Braunu ievēlēja Lielbritānijas parlamentā un, iekļūdams Leiboristu partijas skotu padomes vadībā, kabinetā viņš sēdēja kopā ar Toniju Blēru. Abi kļuva par draugiem. Tā kā viens no G.Brauna darbības lauciņiem toreiz bija pieaugošais bezdarbs, viņš kļuva par tirdzniecības un rūpniecības ēnu ministru. G.Brauns bija viens no tiem cilvēkiem, kurš atbalstīja T.Blēra kļūšanu par leiboristu līderi. Un kopš 1997.gada viņš atradās finanšu ministra amatā.
Misija ir zaudēta
Tomēr pat ļoti veiksmīgs finanšu ministrs nevar būt pārliecinošs lielas valsts līderis. Leiborists Gordons Prentiss uzskata, ka jauna līdera vēlēšanas varētu palīdzēt "izremontēt" valdību, kas tagad ir kļuvusi "mazliet ierūsējusi". "Premjerministram vajag mazliet citādākas prasmes nekā finanšu ministram," viņš teicis The Times. "Premjeram jābūt spējīgam komunicēt, pārliecināt un iedvesmot. Ja tā nav, misija ir zaudēta. Es ceru, ka Gordons reaģēs un akceptēs, ka partijas un, iespējams, arī viņa paša interesēs ir atkāpties." Partijai ir lielākas izredzes uzvarēt parlamenta vēlēšanās, ja līdera amatu atstās tās pašreizējais vadītājs, liecina maija sākumā laikrakstā The Times publicētās aptaujas rezultāti. Ja Brauns atkāpsies no leiboristu vadītāja amata, tādējādi paverot ceļu alternatīvai — gados jaunākam un harismātiskākam līderim —, partijai parlamenta vēlēšanās ir lielākas izredzes sakaut konservatīvos, uzskata 55% leiboristu vēlētāu.
Arī ministri esot sazvērējušies atsaukt no amata Gordonu Braunu, lai saņemtu nepieciešamos 52% elektrorāta balsu, ticot, ka tas varētu uzlabot partijas nākotni. Sabiedriskajā aptaujā maijā gan 44% cilvēku teica, ka "jauna, svaiga, harismātiska alternatīva" neuzlabotu leiboristu izredzes vēlēšanās uzvarēt. Ministru kabinets nolēmis, dot Gordonam Braunam divus mēnešus laika, lai atgūtu vēlētāju uzticību. Ja tas izdosies, tas būs viens no lielākajiem brīnumiem Leiboristu partijas vēsturē.