Nedēļas nogalē notikušajai divu karavīru slepkavībai pie
Meserīnas armijas bāzes pirmdienas vakarā sekoja policista
nonāvēšana. Abos gadījumos atbildību uzņēmušās īru nacionālistu
veidotas paramilitāras organizācijas.
Kriminālie psihopāti
Konstebls Stīvens Kerols un viņa pārinieks patrulēja Kreigevonas pilsētiņā uz austrumiem no Ziemeļīrijas galvaspilsētas Belfāstas. Viņi saņēma dispečera rīkojumu doties pie kādas sievietes, kura lūgusi pēc palīdzības. Kreigevona ir reliģiski sadalīta pilsēta. Abi policisti ieradušies dispečera nosauktajā vietā katoļu apdzīvotajā rajonā. Brīdī, kad S.Kerols izkāpa no mašīnas, viņa galvā tika raidīta lode, kas izraisīja likumsarga nāvi. Uzbrukumā tika ievainots arī otrs policists. Saistībā ar notikušo aizturēts 18 gadu vecs jauneklis.
Ziemeļīrijas policijas priekšnieks sers Hjū Orde uzbrukumu nodēvēja par "drūmu brīdi" Ziemeļīrijai un sacīja, ka uzbrucēji ir "krimināli psihopāti". Par notikušo atbildību uzņēmusies Continuity IRA (Pastāvīgā Īru republikāņu armija — CIRA). "Kamēr briti atradīsies Īrijā, uzbrukumi turpināsies," teikts CIRA paziņojumā. Atbildību par sestdienas uzbrukumu armijas bāzei uzņēmās Real IRA (Īstā Īru republikāņu armija — RIRA).
Kam pieder Ziemeļīrija?
Lai gan Ziemeļīrijas un britu politiķi izteikušies, ka pēdējie notikumi neapdraud miera procesu Ziemeļīrijā, parādījušās bažas, ka varētu atsākties vardarbība starp mazākumā esošo nacionālistu (galvenokārt katoļi) un unionistu (pārsvarā protestanti) kopienām. "Mēs domājām, ka tas viss ir aiz muguras. Mana meita ir sešus mēnešus veca, un ir briesmīgi iedomāties, ka viņai vajadzētu uzaugt, redzot konfliktu," radio BBC 1 sacīja kāda klausītāja.
Abu pušu konflikts ir vairākus simtus gadu sens, un tā pamatā ir jautājums par Ziemeļīrijas teritoriālo piederību. Nacionālisti cīnījās, lai tā tiktu pievienota Īrijas Republikai, bet unionisti uzskata, ka Olstera (iedzīvotāju dažkārt lietots nosaukums Ziemeļīrijai) ir neatņemama Lielbritānijas sastāvdaļa.
Abu pušu saspīlētās attiecības sasniedza apogeju pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad pieauga vardarbība, tika rīkotas ielu sadursmes un notika asiņaini sprādzieni publiskās vietās. Visbiežāk vardarbīgas kampaņas rīkoja divi naidīgi paramilitāri grupējumi — IRA un Olsteras brīvprātīgo spēki (UVF). Tiem pretī stājās valsts drošības spēki — Lielbritānijas armija un Karaliskā Olsteras policija.
No 1968.gada, kad saasinājās vardarbība, līdz 1998.gadam, kad tika parakstīts miera līgums, konflikta rezultātā bojā gāja vairāk nekā 3600 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji.
Pēc lojālistu un IRA 1994.gadā parakstītā pamiera sekoja sarežģītas sarunas starp lojālistu un republikāņu politiskajiem spēkiem, un 1998.gadā tika parakstīta Belfāstas vienošanās. Taču pēdējās republikāņu "protesta akcijas" sašķobījušas diezgan mierīgo dzīvi Ziemeļīrijā.
***
Īru republikāņu armija (IRA)
IRA 1916.gadā izveido no īru brīvprātīgajiem, kuri cīnījās par Īrijas neatkarību. 1923.gadā īru pilsoņu kara laikā tā sašķeļas vairākos grupējumos, kas vēlāk cīnās viens pret otru.
XX gadsimtā IRA vārdu izmanto vairākas īru republikāņu paramilitārās organizācijas.
Zināmākā no tām ir Pagaidu ĪRA (Provisional IRA).
Tiek izveidota 1969.gada decembrī. Tās mērķis bija "aktīva rīcība, lai izbeigtu britu okupantu valdīšanu Ziemeļīrijā".
Pagaidu ĪRA tiek vainota vismaz puses no trīsdesmit gadu ilgās vardarbības laikā nogalināto 3600 cilvēku nāvē.