Kaut arī Ķīnā mīt desmitiem miljonu katoļu, Vatikānam nav diplomātisko attiecību ar Pekinu kopš 1951.gada. Tās tika sarautas divus gadus pēc komunistu Tautas Republikas izveidošanas.
Mēģinājumi attiecības uzlabot atdūrušies pret Pekinas prasībām, lai Vatikāns neatzīst Taivānu un apsola Ķīnā neiejaukties reliģijas jautājumos.
Tomēr februārī pāvests Francisks pauda cildinājuma vārdus Ķīnai, uzsvērti izvairoties no reliģijas brīvības ierobežojumu pieminēšanas, ko daudzi saprata kā Vatikāna mēģinājumu uzlabot attiecības.
"Šobrīd mēs esam pozitīvā fāzē, ir zīmes, ka abām pusēm ir griba uzturēt dialogu un strādāt kopā, lai rastu risinājumu katoļu baznīcas klātbūtnes problēmai šajā milzīgajā valstī," žurnālam "San Francesco" sacīja Parolīns, kurš Vatikāna hierarhijā ieņem otru augstāko amatu.
"Personīgi es uzdrīkstētos teikt, ka izredzes ir daudzsološas, un mēs ceram, ka šīs sēklas uzplauks un nesīs augļus par labu Ķīnai un visai pasaulei," sacīja itāļu kardināls.
Viņš atzina, ka Ķīnas un Vatikāna dialogs "ir garš ceļš, kurā ir pieredzēti gan kāpumi, gan kritumi. Tas vēl nav galā un noslēgsies, kad Dievs to gribēs."
Žurnāls "San Francesco", ko Asīzē izdod franciskāņu ordenis, maija beigās pirmo reizi būs pieejams arī Ķīnā.
Valdošā Ķīnas Komunistu partija izturas aizdomīgi pret reliģiju, un daži Ķīnas kristieši lūdzas pagrīdes baznīcās, lai izvairītos no valdības kontroles.