47 gadus vecā Mustafas al Havsavi advokāte Ingrīda Botīriene aizdomas par šādu iespēju pamato ar ASV Senāta pārskatu un nevalstisko organizāciju savāktajiem datiem.
Tikmēr Lietuvas prokurori šos datus dēvē par pieņēmumiem un interpretācijām.
Pieprasījums par cietušā statusa piešķiršanu al Havsavi iesniegts pirmstiesas izmeklēšanā, kas pēc nevalstisko organizāciju lūguma Lietuvā tika sākta 2014.gada februārī un paplašināta, kad tā paša gada decembrī pēc ASV demokrātu senatoru iniciatīvas tika publiskots slepenā ziņojuma kopsavilkums par CIP izturēšanos pret personām, kas pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem tika aizturētas aizdomās par terorismu.
Konkrētas valstis šajā pārskatā netika minētas, bet cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka viens no CIP slepenajiem cietumiem, kas dokumentā minēts kā "violetais centrs", atradies Viļņas pievārtē. 2006.gadā tas esot slēgts, kad valsts atteikusies sniegt medicīnisko palīdzību ieslodzītajam al Havsavi.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījusi Botīriene, prokurori atteikušies noteikt viņas aizstāvamajam cietušā statusu, aizbildinoties ar "ļoti formāliem argumentiem, ka nav datu par to, ka šis cilvēks cietis Lietuvā". "Ja jau pastāvēja un darbojās šādas iestādes, tātad skaidrs, ka varēja būt arī cietušās personas," viņa spriedusi.
Pēc advokātes teiktā, ASV institūcijas pašas atzinušas, ka al Havsavi bijis iekļauts īpašā CIP aizturēšanas un izmeklēšanas programmā un uzskatīts par vienu no īpaši vērtīgiem aizturētajiem, pret kuriem tika lietotas tādas izmeklēšanas metodes, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pielīdzinājusi spīdzināšanai.
Ja al Havsavi tiktu atzīts par cietušo, tas viņa pārstāvjiem ļautu iesniegt pieprasījumus un iepazīties ar izmeklēšanas informāciju, viņa paziņojusi.
"Neļaujot al Havsavi piedalīties šajā procesā kā cietušajam, tiek pārkāptas viņa tiesības uz tiesu un taisnīgumu. (..). Tas nozīmē, ka šī pirmstiesas izmeklēšana pilnīgi acīmredzami nav nedz operatīva, nedz atklāta, turklāt neatbilst ECT skaidrojumam, ka efektīva izmeklēšana ir tāda izmeklēšana, kurā nodrošināta cietušā piedalīšanās," norādījusi advokāte.
Viļņas pilsētas rajona tiesai iesniegtajā prasībā teikts, kad ASV militārā komisija var piespriest al Havsavi nāvessodu.
Kā uzskata ASV valdība, al Havsavi piederējis pie teroristu tīkla "Al Qaeda" un bijis saistīts ar 11.septembra uzbrukumiem.
Botīriene arī lūgusi paplašināt pirmstiesas izmeklēšanu, ietverot tajā iespējamus noziegumus pret cilvēci, proti, starptautiskajās tiesībās neatļautu izturēšanos pret cilvēkiem, par ko draud mūža ieslodzījums.
Kā savukārt norāda Lietuvas prokurori, izmeklēšana par cilvēku iespējamu nelikumīgu vešanu pāri valsts robežai un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu turpinās, bet tajā nav atklāti nekādi objektīvi dati par iespējamu Saūda Arābijas pilsoņa al Havsavi spīdzināšanu Lietuvā. "Izmeklēšanā pieņemtos procesuālos lēmumus nevar balstīt uz pieņēmumiem un interpretācijām," aģentūrai sacījusi Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Rita Stundiene.
Pēc viņas teiktā, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tiesiskās palīdzības lūgumi nosūtīti Polijai un Rumānijai, kuras arī tiek apsūdzētas, ka ļāvušas amerikāņiem ierīkot CIP cietumus, un citām valstīm, un no dažām valstīm saņemtas atbildes. Sīkākas ziņas Stundiene nav sniegusi, norādot, ka daļa pirmstiesas izmeklēšanas materiālos esošās informācijas atzīta par valsts vai dienesta noslēpumu.
2003.gadā Pakistānā aizturētais Al Havsavi ir otrais Saūda Arābijā dzimušais terorismā apsūdzētais, kura advokāti apgalvo, ka viņš nelikumīgi turēts cietumā Lietuvā. 2011.gadā attiecīgu prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniedza šai valstī dzimušais palestīnietis Abu Zubaida, ko ASV amatpersonas uzskata par trešo augstāko personu "Al Qaeda" hierarhijā.
Kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, Lietuvā tika sākta parlamentārā izmeklēšana, kuras rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tika konstatēti arī vairāki šai laikā notikuši ar CIP saistīti lidmašīnu lidojumi uz Viļņu un Palangu, tomēr secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šīm lidmašīnām tiešām transportēti ieslodzītie.
Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.
Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet 2011.gada janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis.