Tā rezultātā radušies pelni sastāv no daudziem minerāliem. Tie ir piesārņojuši upes, ezerus un lagūnas ainaviskajā Patagonijā un noklājuši jumtus, zemi un augus ar pelēku kārtu. Lai arī pagaidām vēl nav nosakāms, kādu ilgtermiņa efektu radīs izvirdušie pelni, tomēr zinātnieki ir satraukušies, ka iznīcībai ir pakļautas daudzas retas dzīvnieku un augu sugas. Veselības problēmas var būt arī cilvēkiem. Argentīnas valdības pārstāvji gan uzstāj, ka šie pelni neesot toksiski, tomēr valsts provinču Čubutas un Rionegro, kā arī Čīles dienvidu iedzīvotāji sūdzas par sūrstošām acīm, elpošanas problēmām un piesārņotu ūdeni. "Mēs nedomājam, ka pelni ir kaitīgi, bet mums ir jārēķinās, ka tie var radīt bojājumus dzīvnieku gremošanas un elpošanas sistēmām," sacīja Kristians -Hepps, Čīles Nacionālā mājlopu izpētes institūta pētnieks. Iedzīvotāji, kas evakuēti dažos rajonos Čīlē, sacīja, ka jūtoties kā ieslodzīti, jo nezina, kad un vai vispār varēs atgriezties savās mājās.
Vulkāna pelni apdraud Čīles un Argentīnas iedzīvotājus
Dienvidamerikas valstu Argentīnas un Čīles dienvidu rajonus sedz Čīles vulkāna Čaitena pelni, kas radušies pēdējā izvirduma laikā. Speciālisti ir satraukušies par pelnu radītā piesārņojuma ietekmi uz vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību, raksta Reuters. Čaitena izvirdums, kas sākās pirms divpadsmit dienām, ir pirmais vairāku tūkstošu gadu laikā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.