Pirātu gūstā nonācis arī Latvijas jūrnieks Jevgeņijs Grigorjevs Jevgeņija Grigorjeva nepilnus divus gadus vecais mazdēls Oskars baksta ar pirkstu no interneta izdrukātā fotogrāfijā, lai parādītu savu vectēvu. Jevgeņijs un pārējie Ukrainas kuģa Faina apkalpes locekļi redzami uz kuģa klāja kopā ar vairākiem Somālijas pirātiem. Pirāti ir smaidīgi, lepni pozē ar ieročiem rokās. "Pirāti. Kā pasakā," mazdēlam paskaidro Oskara vecmāmiņa Ņina, ar kuru tiekamies Bolderājas dzīvoklī. Taču situācija, kurā iekļuvis 63 gadus vecais Jevgeņijs, nav nekāda pasaka un pat ne Holivudas grāvējs ar Džoniju Depu galvenajā lomā. Attēlā redzamie pirāti ir īsti, un pēdējā laikā viņi kļuvuši par nopietnu problēmu, kas apdraud pasaules tirdzniecības ceļus un varētu sadārdzināt daudzu preču izmaksas.Neizdevās izsprukt Fainas elektromehāniķis Grigorjevs kopā ar 19 biedriem jau vairāk nekā divus mēnešus ir Somālijas pirātu gūstā. Viņu kuģis tika nolaupīts 25.septembrī, kad Faina bija ceļā uz Āfrikas valsti Keniju. Uz kuģa bija miljoniem dolāru vērta ieroču krava, ieskaitot 33 tankus T–72. Ņina ar Jevgeņiju pēdējoreiz sazinājās dažas dienas pirms nolaupīšanas, kad Faina izbrauca caur Suecas kanālu. Jevgeņijs teica: "Esam ceļā uz Keniju, bet šajā apvidū siro pirāti. Kaut nu izdotos izsprukt sveikā!" Ņinai atliek vien secināt: "Neizspruka…" Kuģis jau gandrīz bija sasniedzis Keniju, līdz Mombasas ostai bija atlicis tikai vienas dienas brauciens. Ņina par vīra nokļūšanu pirātu gūstā uzzināja nākamās dienas rītā no Krievijas televīzijas ziņām. "Parasti no rītiem es neskatos Krievijas televīziju, bet todien piecēlos ļoti agri. Ieslēdzu ziņas un ieraudzīju skrejošo rindu: "Somālijas piekrastē pirāti sagūsta Ukrainas kuģi." Sākumā nesapratu kuģa nosaukumu; likās, ka pirmais burts ir F. Gaidīju, kad ziņa parādīsies otro reizi. Jā, nolaupītais kuģis bija Faina," atceras 65 gadus vecā Ņina. Uz kuģa bija 21 apkalpes loceklis: 17 ukraiņi, trīs Krievijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotājs Grigorjevs. Dažas dienas pēc sagūstīšanas ar sirdslēkmi nomira 48 gadus vecais kuģa kapteinis Vladimirs Kolobkovs. Ukrainas amatpersonas, kam izdevies sazināties ar pirātiem, mierina gūstekņu tuviniekus, ka pārējo jūrnieku dzīvība nav briesmās. Grigorjeva ģimenes locekļi mēģināja piezvanīt viņam uz mobilo tālruni, taču telefons bija izslēgts. Kā apgalvo amatpersonas, ar Jevgeņiju viss esot kārtībā; viņš turpina strādāt mašīntelpā, lai nodrošinātu kuģi ar elektroenerģiju. Pirāti sākumā draudēja iznīcināt kuģi ar visu apkalpi, ja nesaņems prasīto izpirkuma maksu, bet šie draudi nav pārāk ticami. Pirātiem vajadzīga nauda, bet par nogremdētu kuģi un nogalinātu apkalpi neviens nemaksās. Faina ir tikai viens no vairākiem desmitiem kuģu, kas šogad cietuši Somālijas pirātu uzbrukumos. Šajā reģionā notikuši jau ap 100 uzbrukumu kuģiem; pirātu gūstā vēl aizvien ir aptuveni 17 kuģu ar vairāk nekā 250 apkalpes locekļiem. Pirātisma uzplaukumam Somālijas piekrastē ir vairāki iemesli. Pirmkārt, šajā Āfrikas valstī valda nabadzība un haoss, Somālijā jau gandrīz 20 gadu nav normālas valdības, kas varētu apkarot pirātismu un citus noziedzības paveidus. Otrkārt, Somālija atrodas pie svarīga kuģu ceļa, jo tūkstošiem kuģu izmanto Adenas līci un Suecas kanālu kā taisnāko ceļu, kas savieno Eiropu un Āziju. Adenas līci katru gadu šķērso vairāk nekā 20 000 kuģu. Pēdējā laikā pirāti kļuvuši vēl nekaunīgāki un uzbrūk ne tikai tiem kuģiem, kas kursē Somālijas piekrastē. Ar modernām navigācijas iekārtām bruņotie pirāti paplašina darbību Indijas okeānā. Novembra vidū viņu rokās nonāca līdz šim lielākais laupījums: 330 metru garais Saūda Arābijas tankkuģis Sirius Star, kas ar naftas kravu bija ceļā uz ASV. Nolaupīšanas brīdī tankkuģis bija vairāk nekā 800 km attālumā no Kenijas piekrastes. Uz kuģa bija divi miljoni barelu naftas. Kravas vērtība ir aptuveni 100 miljoni dolāru, turklāt pats tankkuģis ir vismaz 150 miljonu dolāru vērts. Pirāti par Sirius Star atbrīvošanu vēlas saņemt desmitiem miljonu dolāru lielu atlīdzību. "Mēs nolaupām visus kuģus, ko vien varam," žurnālam Time pa satelīttelefonu no Fainas klāja stāsta pirātu preses sekretārs Sugule Alī. (Jā, pirātiem ir arī savs runasvīrs.).Taču patiesībā pirāti nebūt nepaļaujas uz aklu nejaušību. Drošības ekspertiem ir aizdomas, ka pirāti nolīguši spiegus dažādās ostās, kas viņus informē par vērtīgu kuģu tuvošanos. Turklāt pirāti noklausās sarunas starp kuģiem, lai uzzinātu, kādā virzienā dodas noskatītais kuģis. Par uzbrukuma mērķi Somālijas pirāti parasti izvēlas kravas kuģus, kas pārvietojas nelielā ātrumā. Svarīgs ir arī kuģa bortu augstums, lai pirātiem būtu vieglāk piestiprināt trepes un uzrāpties uz kuģa klāja. Pirāti parasti pārvietojas ar bijušajiem zvejas kuģiem, ar ko pietuvojas mērķim. Pēc tam viņi nolaiž ūdenī motorlaivas, ar kurām dodas uzbrukumā kuģim. Pirāti apšauda kuģi ar automātiem, dažkārt tiek izmantoti arī granātmetēji. Kuģa apkalpe parasti nav bruņota, tāpēc ir spiesta padoties uzbrucējiem. "Kuģa ieņemšanas tehnika ir līdzīga, kā pirms dažiem gadsimtiem, tikai musketes nomainītas ar automātiem," secina izdevuma Jūras biļetens galvenais redaktors Mihails Voitenko. Ienesīgs bizness Pēc nolaupīšanas kuģis tiek nogādāts tuvāk Somālijas piekrastei, kur pirāti gaida izpirkuma maksu. Sarunas ar kuģa īpašniekiem parasti turpinās vairākas nedēļas; lielākā daļa saimnieku piekrīt samaksāt 500 000 līdz divus miljonus dolāru par kuģa un apkalpes atbrīvošanu. Tiesa gan, izpirkuma maksa ir atkarīga no kravas vērtības. Uzzinot par ieročiem, kas vesti ar Fainu, pirāti pieprasīja pat 35 miljonus dolāru, vēlāk samazināja summu līdz 20 miljoniem. Taču drīz vien viņus ielenca ASV karakuģi, kas draudēja nepieļaut ieroču nonākšanu islāma kaujinieku rokās, tāpēc pirāti sāka samazināt prasības. Šonedēļ par Fainas atbrīvošanu prasītā summa jau tika samazināta līdz trim miljoniem dolāru, ziņo AFP. Vispārējas nabadzības apstākļos pirātisms kļuvis par ienesīgāko biznesa nozari Somālijā. Kenijas amatpersonas izteikušas minējumus, ka Somālijas pirāti gada laikā saņēmuši jau vairāk nekā 150 miljonus dolāru. Somālija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, bet pirātiem viņu "bizness" nodrošina augstu dzīves līmeni. Pirātisms pat kļuvis par prestižāko nodarbošanos Somālijā. Pirms pāris gadiem šajā reģionā bija tikai ap 100 pirātu, bet pašlaik viņu ir vairāk nekā 1200. Pirāti ar saviem ienākumiem uztur visa piekrastes reģiona ekonomiku. "Somālijas iedzīvotāju vidējie ienākumi ir aptuveni 650 dolāru gadā (30 latu mēnesī), bet vienkāršs pirāts par līdzdalību uzbrukumā var nopelnīt līdz pat 10 000 dolāru," skaidro britu analītiķis Rodžers Midltons. "Man ir zināms kāds vīrietis, kurš nopelnīja 5000 dolāru tikai par to, ka pildīja tulka pienākumus uz pirātu sagūstītā kuģa. Skolotāja amatā viņš nopelnītu daudz mazāk." Jūras bandīti vai "krasta apsardze"? Nav brīnums, ka Somālijas puišeļi sapņo nevis par futbolista vai dziedātāja, bet gan par pirāta karjeru. "Kad pabeigšu skolu, būšu pirāts," laikrakstam The Independent stāsta 12 gadu vecais Muhammeds Bišars Adle. Arī meitenes lolo cerības, ka viņām izdosies apprecēties ar pirātu, kas nodrošinās Džonija Depa cienīgu dzīves līmeni. "Es precēšos ar pirātu, jo gribu daudz naudas un dzīvot labā mājā," uzsver somāliete Sadija Samatara Hadži. Kaimiņiem atliek vien ar skaudību noraudzīties uz pirātiem, kas neilgā laikā tikuši pie bagātības. Bosāso pilsētas iedzīvotāja Aša Elmi ziņu aģentūrai AFP stāsta par kādu kaimiņu, kurš pievienojies pirātiem. "Pirms gada viņš bija nabadzīgs zvejnieks, bet tagad ir bagāts vīrs. Viņš nopircis trīs skaistas mājas. Viņam bija sieva, bet nesen viņš apprecējās ar vēl vienu." Daļa atbildības par Somālijas zvejnieku pievēršanos pirātismam jāuzņemas ārzemniekiem, kas zvejniekus atstāja bez iztikas līdzekļiem. 90.gadu sākumā, kad sabruka Somālijas valdība, vairs nebija neviena, kas varētu nodrošināt kārtību Somālijas piekrastes ūdeņos. Šo izdevību nekavējoties izmantoja zvejas kuģi no Eiropas un citiem reģioniem, kas noplicināja zivju krājumus. Somāliešu pirāts Sugule Alī sarunā ar Time uzsver: "Mums nebija citas izejas. Pirms tam mēs bijām zvejnieki. Es katru dienu gāju jūrā. Taču kuģi no citām valstīm nelegāli zvejoja mūsu piekrastē, iznīcināja mūsu tīklus un šāva uz visiem, kas uzdrošinājās tuvoties. Viņi pat nogremdēja šeit toksiskos atkritumus. Mēs nolēmām aizstāvēt sevi." Somālijas pirāti apgalvo, ka viņi ir nevis jūras laupītāji, bet gan "krasta apsardzes" vienības, kas iekasē maksu par kuģošanu Somālijas ūdeņos. "Mēs neesam jūras bandīti. Par jūras bandītiem mēs uzskatām tos, kas pretlikumīgi zvejo mūsu ūdeņos un pārvadā ieročus pa mūsu jūru." Alī apgalvo, ka pirāti būtu gatavi atteikties no ienesīgās nodarbes, ja viņiem būtu iespēja godīgi nopelnīt iztiku savai ģimenei. "Ja pasaule izbeigs izlaupīt mūsu īpašumu un kaitēt mums, mēs varam piedāvāt risinājumu. Mēs izbeigsim pirātismu un atgriezīsimies pie normāla darba."Aizdomīga KRAVA Iespējams, ka tas ir tikai tukšs solījums, jo vieglās peļņas kārdinājums arī turpmāk būs pārāk liels. Taču varbūt pirāti patiešām būtu gatavi strādāt godīgu darbu, tāpat kā to ilgus gadus darījis Latvijas jūrnieks Grigorjevs. Viņš strādāja uz zvejas kuģiem, apceļoja daudzas pasaules valstis, bet vēlāk iekārtojās darbā kuģu remonta rūpnīcā. Jevgeņijs jau bija atmetis domu par braukšanu jūrā, bet reiz viens no kuģiem palika bez elektromehāniķa un Jevgeņijs piekrita viņu uz desmit dienām aizvietot. Tas notika 1997.gadā, un tā viņš atkal sāka strādāt uz kuģiem. Jūrnieka karjeras turpināšanai bija arī finansiāla motivācija. Grigorjevs būtu varējis iet pensijā, bet ar to būtu grūti iztikt: viņa pirmā pensija bija 109 lati mēnesī. Ņinai pirmo pensiju aprēķināja vēl niecīgāku: 39 lati. Uz kuģa varēja nopelnīt līdz pat 3200 dolāru (1750 latu) mēnesī, kas ģimenei bija jūtams atspaids. Jevgeņijs grasījās strādāt līdz 2010.gadam, kad būtu jāatjauno profesionālais sertifikāts. Tiesa gan, pēdējās sarunas laikā viņš Ņinai teicis, ka varētu mest mieru arī ātrāk. Jevgeņijs mīlēja jūru, bet jūrnieka dzīve nav viegla. "Kad vīrs pēdējoreiz zvanīja, viņš stāstīja, ka gaisa temperatūra ir 45 grādi pēc Celsija, ūdens temperatūra 36 grādi, bet mašīntelpā, kur viņš strādā, karstums sasniedzis pat 60 grādu. Bija tik karsti, ka Jevgeņijs savu mobilo tālruni turēja ledusskapī," stāsta Ņina. Septembra sākumā, kamēr Jevgeņijs bija jūrā, Baltkrievijā nomira viņa 84 gadus vecā māte. Ņinai šķiet, ka ar aiziešanu mūžībā māte gribēja glābt Jevgeņiju. "Ja būtu atbraucis uz bērēm, nebūtu nokļuvis gūstā." Grigorjevam tas bija pirmais reiss ar Fainu. Sākumā apkalpe domāja, ka vajadzēs pārvadāt automašīnas, bet vēlāk uzzināja, ka jāved ieroču krava uz Keniju. Rietumvalstu žurnālistu rīcībā gan nonākusi informācija, ka patiesībā ieroču krava bija domāta nevis Kenijas valdībai, bet gan Sudānas dienvidu grupējumiem. Sudānas kaujiniekiem bija vajadzīgi Ukrainas ieroči, lai nostiprinātu savas pozīcijas konfliktā ar Sudānas valdību. Ieroču piegāde Sudānas kaujiniekiem būtu pretrunā ar 2005.gadā noslēgtā pamiera noteikumiem (pamiers izbeidza vairāk nekā 20 gadu ilgušo pilsoņu karu, kura laikā Sudānā nonāvēja gandrīz divus miljonus cilvēku). Tieši ieroču dēļ par Fainas likteni tiek izrādīta tik liela interese. Pirāti brīdina, ka pretosies jebkādiem mēģinājumiem ar spēku atbrīvot vērtīgo kravu.Elektriskais žogs pret pirātiem Citas kuģniecības tikmēr meklē veidus, kā izvairīties no kuģu nolaupīšanas. Viens no risinājumiem ir sūtīt kuģus nevis caur Suecas kanālu, bet gan apkārt Āfrikai, gar Labās Cerības ragu. Taču tas pagarinātu braucienu par gandrīz divām nedēļām un krietni sadārdzinātu izmaksas. Ieteikums apbruņot apkalpes locekļus ar šaujamieročiem nav guvis kuģu īpašnieku atsaucību, jo palielinātu vardarbības risku. Daži izgudrotāji cīņā pret pirātiem iesaka izmantot netradicionālus risinājumus, piemēram, 9000 voltu elektriskā žoga izveidošanu ap kuģi vai pirātu apdullināšanu ar mērķtiecīgi raidītu skaņas signālu. Drošības eksperti vēsta, ka pasaulē kopumā pirātisms turpina samazināties. Statistika liecina, ka pirms pieciem gadiem notika 452 incidenti gadā, bet pērn tādu bija tikai 282. Lielākais progress vērojams Malakas šaurumā starp Malaiziju un Indonēziju, kas vēl pirms dažiem gadiem bija bēdīgi slavens kā pirātisma perēklis. Apkārtējo valstu valdībām kopīgiem spēkiem izdevās to iedragāt, jo tika likvidētas bāzes, no kurām pirāti veica uzbrukumus kuģiem. Līdzīgu stratēģiju vajadzētu īstenot arī Somālijas piekrastē, bet NATO, Eiropas Savienības un Krievijas karakuģi plāno vajāt pirātus tikai jūrā. Neviens nevēlas iesaistīties Somālijas klanu iekšējās cīņās, bet skaidrs, ka pirātismu neizdosies pieveikt tik ilgi, kamēr Somālijā nebūs atjaunota normāla dzīve un likuma vara. Šo dienu droši vien nāksies gaidīt gadiem ilgi. Tikmēr gaida arī Ņina. Gaida un cer, ka Jevgeņijs jau drīzumā atgriezīsies mājās. Varbūt jau līdz Ziemassvētkiem. ***Pirātu uzbrukumi. Šogad reģistrētie incidenti Dienvidamerikā kuģošanai bīstamākās vietas ir pie Peru un Venecuēlas krastiem Āfrikas rietumu krastā pirāti ir īpaši aktīvi pie Akras ostas Ganā un Lagosas ostas Nigērijā. Austrumu krastā uzbrukumi reģistrēti pie Tanzānijas un Kenijas krastiem, kā arī Somālijas austrumu krastā un Adenas līci, kas šķir Āfriku un Arābu pussalu Diezgan bieži pirātu uzbrukumi tiek piedzīvoti arī pie Indijas ostām un Bangladešas krastiem Dienvidaustrumāzijā jau daudzu gadu garumā visbiežāk uzbrukumi notiek Malakas šaurumā starp Malaiziju un Indonēziju, kā arī jūrā netālu no Singapūras ostas
XXI gadsimta pirāti
Pirms dažiem gadsimtiem Eiropas jūrnieku lielākais bieds bija Karību jūras pirāti, bet mūsdienās par bīstamāko pirātisma zonu kļuvusi Somālijas piekraste, kur gandrīz katru nedēļu tiek nolaupīts kāds kuģis. Pirāti uzbrukuši gan milzīgam tankkuģim ar 100 miljonus dolāru vērtu naftas kravu, gan Ukrainas kuģim, kas veda noslēpumainu ieroču kravu uz Āfriku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.