Lai gan šie soļi, visticamāk, ir spiediena taktika, nav skaidrs, kā tie realitātē ietekmēs attiecības ar Dienvidkoreju, jo pārrobežu satiksme jau gadiem ilgi ir apturēta.
Ziemeļkorejas armija paziņoja, ka pilnībā apturēs kustību pa ceļiem un dzelzceļu, kas saistīti ar Dienvidkoreju, un nostiprinās attiecīgos savas puses rajonus ar spēcīgām aizsardzības struktūrām.
Ziemeļkorejas armija dēvē tos par "pašaizsardzības pasākumiem, lai apturētu karu un aizstāvētu Ziemeļkorejas drošību". Tā apgalvo, ka "naidīgie spēki kļūst arvien pārgalvīgāki savā konfrontācijas histērijā".
Dienvidkorejas amatpersonas iepriekš norādīja, ka Ziemeļkoreja jau kopš aprīļa uzstādījusi prettanku barjeras un nostiprinājusi ceļus savā robežas pusē, tādējādi, iespējams, cenšoties pastiprināt savu frontes drošības pozīciju un novērst karavīru un pilsoņu pārbēgšanu uz Dienvidkoreju.
Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA iepriekš vēstīja, ka šonedēļ divas dienas norisinājās Augstākās tautas sapulces sanāksme, lai grozītu vecumu, no kura ziemeļkorejiešiem ļauts strādāt un piedalīties vēlēšanās. Taču aģentūra nenorādīja, vai sanāksmē tika apspriests arī valsts līdera Kima Čenuna janvārī izdotais rīkojums pārstrādāt konstitūciju, lai svītrotu mērķi par miermīlīgu Korejas apvienošanos un oficiāli noteiktu Dienvidkoreju par valsts "nemainīgo galveno ienaidnieku".
Daži eksperti pieļauj, ka Ziemeļkoreja varētu būt atlikusi konstitūcijas pārskatīšanu, bet citi uzskata, ka konstitūcijā jau izdarītas izmaiņas, bet par to netiek publiski paziņots.
Kima rīkojums satrieca daudzus Ziemeļkorejas novērotājus, jo tika uzskatīts, ka tas ir pretrunā ar viņa priekšgājēju sen lolotajiem sapņiem par vienotas Korejas izveidošanu pēc Ziemeļkorejas nosacījumiem. Eksperti apgalvo, ka Kima mērķis, visticamāk, ir mazināt Dienvidkorejas ietekmi reģionālajā kodolieroču konfliktā un censties panākt tiešus sakarus ar ASV. Viņi arī norāda, ka Kims, visticamāk, cer mazināt Dienvidkorejas kultūras ietekmi un nostiprināt savu varu mājās.