Tas izrādījies ļoti sarežģīts uzdevums, jo pārvietot nāksies ne tikai visas lielākās ēkas, bet arī dzelzceļu, ūdensvadu, autoceļus un citus infrastruktūras objektus. Daļa iedzīvotāju raizējas, ka pēc pārcelšanās Kiruna zaudēs savu seju un dvēseli.
Neparedzētas sekas
Kiruna ir Zviedrijas tālākā ziemeļu pilsēta, jo atrodas 145 kilometrus aiz polārā loka. Savulaik šo pilsētu uzbūvēja kalnrači, kas Kirunas apkaimē atklāja bagātīgas dzelzsrūdas atradnes. Tolaik nevienam neienāca prātā, ka rakšanas darbi ar laiku varētu apdraudēt pilsētas pamatus. Taču mūsdienās Kiruna ir lielākā pazemes dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē. "Pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad Kiruna tika uzbūvēta, atradnes tika apgūtas tik lēni, ka ļaudis domāja — paies vēl 1000 gadu, līdz rakšana ietekmēs pilsētu," ziņu aģentūrai AFP stāsta kalnrūpniecības uzņēmuma LKAB pārstāvis Anderss Lindbergs.
No ārpuses nekas neliecina, ka pilsēta ir briesmās, tomēr pazemes mērījumi liecina, ka tuvāko gadu desmitu laikā var pienākt brīdis, kad daļa pilsētas varētu iebrukt. Pilsētas pārvietošanas plāns paredz, ka visus pārcelšanās darbus varētu pabeigt līdz 2099.gadam. Taču dažviet Kirunas iedzīvotāji nevarēs gaidīt tik ilgi. "Sliktākajā gadījumā mēs vairs nevarēsim šeit strādāt jau pēc 2013.gada," sarunā ar AFP stāsta Kirunas pašvaldības pārstāvis Kristers Vinsa, izrādot savu kabinetu pilsētas domē. Kirunā ir ap 18 000 iedzīvotāju, un paredzams, ka daļai no viņiem jau drīzā nākotnē nāksies pamest savas mājas. Tiesa gan, "pamest" nav īstais vārds, jo daudzas mājas varētu vienkārši pārcelt uz jauno vietu. To varētu izdarīt gan ar pilsētas domes ēku, gan ar Kirunas koka baznīcu, kas atzīta par skaistāko ēku Zviedrijā.
Pilsētas dvēsele
Līdz ar mājām nāksies pārvietot arī elektrības vadus, kanalizāciju,
dzelzceļu. K.Vinsa atzīst, ka tas nebūs viegli.
"Mēs negribam, lai mums būtu puspabeigta pilsēta jaunā vietā un pustukša pilsēta šeit. Mūsu galvenais mērķis ir izveidot dzīvu pilsētu. Visgrūtāk būs izplānot pārcelšanos tā, lai saglabātu Kirunas dvēseli."
Anna Helēna Karlstrema dzīvo tuvu dzelzsrūdas atradnēm, un viņas māju plānots pārvietot vienu no pirmajām. "Man būs nedaudz skumji, jo cerēju, ka mazbērni redzēs vietu, kur izauga viņu vecāki," intervijā BBC stāsta A.H.Karlstrema.
Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta pilsētas pārvietošanu, jo apzinās, ka Kiruna nevarētu izdzīvot bez dzelzsrūdas atradnēm. Pretējās domās ir Lapzemes pamatiedzīvotāji sāmi, kas raizējas par pilsētas un dzelzceļa pārvietošanas kaitīgo ietekmi uz ziemeļbriežu ganību vietām.