Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Zviedru neonacistu loma "Arbeit Macht Frei" zīmes zādzībā joprojām mīkla

Baidīdamies, ka kādreizējie domubiedri varētu iegūt finansējumu, lai ar teroristu metodēm izjauktu šogad paredzēto Zviedrijas parlamenta vēlēšanu kampaņu, bijušais Zviedrijas Nacionālsociālistu frontes līderis Anderss Hēgstrems atzinies, ka organizējis holokausta simbola - bijušās nacistu nāves nometnes Aušvicā vārtu uzraksta «Arbeit Macht Frei» (Darbs dara brīvu) - zādzību.

Tomēr nav skaidrs, kādēļ A.Hēgstrems iesaistījies šādā nozīmīgā noziegumā, kas turklāt balstīts uz ideoloģiskiem apsvērumiem. Viņš nav atklājis cilvēkus, kuri bija slavenā uzraksta galapircēji, un to, kurš bija ieinteresēts nopelnīt naudu, lai sarīkotu uzbrukumu Zviedrijas parlamentam.

Glāba savu ādu

«Mans uzdevums bija dabūt vārtu uzrakstu Polijā. Es biju vidutājs, un man vajadzēja gādāt par tā pārdošanu,» zviedru tabloīdam Expressen sacīja 34 gadus vecais A.Hēgstrems.

Piecus metrus garais metāla uzraksts tika nozagts 18.decembrī Aušvicas memoriālā Polijas ziemeļos. Pēc divām dienām Polijas policija arestēja piecus poļu vīriešus, kuri savu laupījumu bija sagriezuši trijās daļās un apslēpuši mežā, jo nāves nometnes vārtu izkārtnes zādzība izraisīja plašu starptautisku ažiotāžu.

Bandas līderis, kurš tiek dēvēts par Marcinu A., pirms dažiem gadiem veicis dažādus darbus A.Hēgstrema ģimenes lauku īpašumā Zviedrijas dienvidos. Pēc atgriešanās Polijā vīrietis uzturējis kontaktus ar bijušo darba devēju. Pagājušajā rudenī Marcins A. no Zviedrijas saņēma «lūgumu» savākt kopā grupu pieredzējušu zagļu, lai nolaupītu uzrakstu «Arbeit Macht Frei» un slepus to izvestu no valsts. Bandā darbojušies 25-39 gadus veci vīrieši, kuriem bijušas tādas savādas iesaukas kā Vecā Pele un Zvirbulis, raksta Times. Vīriešiem izvirzītas apsūdzības zādzībā un mantas bojāšanā, un viņiem draud 10 gadu cietumsods.

Tomēr tūlīt pēc zādzības A.Hēgstremam kā zibens no skaidrām debesīm nākusi apjausma, ka izkārtni nopirks kāds bagāts kolekcionārs, bet iegūtā nauda varētu tikt izmantota, lai vardarbīgā ceļā apdraudētu priekšvēlēšanu kampaņu Zviedrijā. Bet ar ko tādu viņš nav vēlējies būt saistīts. «Es sazinājos ar policiju un sniedzu visu manā rīcībā esošo informāciju,» stāsta A.Hēgstrems. «Es neesmu paveicis nekādu noziegumu. Pateicoties man, uzraksts tika atrasts.»

Zviedrijas drošības policija Saepo apstiprinājusi, ka izmeklē neonacistu grupējumu plānus uzspridzināt valsts parlamenta Riksdaga ēku un premjerministra Frēdrika Reinfelta māju.

It kā aizgāja

1994.gadā A.Hēgstrems nodibināja Zviedrijas Nacionālsociālistu fronti, kas tolaik bija lielākā neonacistu partija valstī. Tās deklarētie mērķi bija demokrātijas likvidēšana Zviedrijā, imigrantu repatriācija, zinātniskā rasisma ieviešana un nodokļu samazināšana ģimenēm, kurās ir vairāki ģenētiski veseli bērni. Tomēr 1999.gadā viņš pārsteidza savus sekotājus un visu Zviedrijas sabiedrību, paziņojot, ka aiziet no partijas un pilnībā norobežojas no neonacistu kustības. Vēlāk viņš nostājās frontes pretējā pusē, palīdzot bijušajiem galēji labējiem radikāļiem atgriezties normālā dzīvē, vēsta The Local.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

FAKTI

Zviedru neonacistu kustība

Jaunākie pētījumi liecina, ka pēdējos gados pieaudzis galēji labējo organizāciju skaits Zviedrijā. Organizācija Expo Foundation (EF), kas pēta galēji labējā ekstrēmisma tendences Zviedrijā, ziņo, ka 2008.gadā valstī darbojušās 39 rasistu kustības, no tām 25 radušās 2007. vai 2008.gadā. 2008.gadā galēji labējās organizācijas izvērsušas 1946 dažāda veida aktivitātes - tas ir aptuveni par 800 vairāk nekā 2007.gadā

EF apgalvo, ka lielāko daļu aktivitāšu rīkojušas četras lielākās neonacistu organizācijas: Tautas fronte (kādreizējā Nacionālsociālistu fronte), Info 14, Zviedrijas Pretošanās kustība un Ziemeļnieku savienība

Galvenās šo spēku darbības ir saistītas ar propagandas izplatīšanu, rīkojot lekcijas un demonstrācijas

Tomēr neonacistu sekotāji pagātnē bijuši iesaistīti vardarbīgos uzbrukumos

Plašu rezonansi Zviedrijā izraisīja 1999.gada 12.oktobrī notikusī arodbiedrību aktīvista Bjērna Sēderberga slepkavība, ko pastrādāja Pretošanās kustības biedri

2009.gadā ziņots par neonacistu organizāciju šķelšanos, jo tās pirmo reizi vienkopus nepulcējās uz pašpasludinātās nacionālās dienas svinībām

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits