Aptaujā, kas veikta laikā no 3. līdz 17.augustam, uzklausīti pa 1000 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pētījumu atbalstījusi Polijas Ārlietu ministrija un PZU fonds, to organizējis Polijas Sabiedrisko attiecību institūts.
Noskaidrojies, ka respondentu, kuri uzskata, ka Krievija rada apdraudējumu viņu valstij, visvairāk ir Polijā - 80%. Lietuvā tā domā 60%, Igaunijā - 59%, Latvijā - 43% aptaujāto.
Respondentiem uzdots arī jautājums par atbalstu Ukrainai, kuras austrumdaļā turpinās bruņots konflikts. Savas valsts karavīru sūtīšanu uz Ukrainu no četrām valstīm visvairāk atbalstītu lietuvieši. Lietuvā tam piekristu 20%, bet nepiekristu 67% aptaujāto, Polijā attiecīgi 7% un 79%, Latvijā 5% un 85%, Igaunijā - 8% un 81%.
Palīdzību Ukrainas armijai ar ieročiem un karavīru apmācīšanu Lietuvā atbalstītu 43% respondentu, bet neatbalstītu 41%, Polijā attiecīgi 33% un 50%, Latvijā 27% un 61% un Igaunijā 38% un 48%.
Aptaujas rezultāti otrdien prezentēti Viļņas Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtā notiekošā konferencē.
Kā norādījusi Polijas Sabiedrisko attiecību institūta pārstāve Agneška Lada, Polija un Baltijas valstis bieži saskaņo savu nostāju politiskajā līmenī un šā pētījuma mērķis ir bijis noskaidrot, cik vienotas ir šo četru valstu sabiedrības.
Pēc viņas teiktā, lai arī Polija ir liela valsts un tai ir daudz kontaktu ar Višegradas valstīm, un tā nereti sliecas raudzīties uz Rietumiem, tomēr īpaši svarīga loma ir četru pētījuma aptverto valstu sadarbībai drošības un Austrumu partnerības jautājumos.
"Dažkārt francūži, vācieši, itālieši vai grieķi mūs nesaprot, tādēļ mums tiešām jādomā [par sadarbību]," viņa spriedusi.
Vienlaikus Lada pieļāvusi, ka Eiropas Savienībā Varšavas balss turpmāk varētu tikt vērtēta zemāk nekā līdz šim, jo Polijas jaunā valdība par Krieviju dažkārt izsakoties "patiešām subjektīvi".