Pēc eiroskeptiķa Anti Polametsa pasūtījuma Turu-uuringute septembra otrajā pusē aptaujāja 998 cilvēkus.
Līdzīgās domās par EFSF bija gan tie respondenti, kam dzimtā valoda ir igauņu, gan tiem, kam tā ir kāda cita - 57% no aptaujātajiem, kuriem igauņu valoda ir dzimtā, iebilda pret Igaunijas dalību EFSF palielināšanā, bet no tiem aptaujātajiem, kuriem dzimtā valoda ir cita, šādu viedokli pauda 59%.
Polametss, kas pirms Igaunijas pievienošanās eiro zonai šā gada 1. janvārī vadīja kampaņu "Glābiet Igaunijas kronu", norādīja, ka aptaujas rezultāti liecina, ka valsts dalību EFSF paplašināšanā neatbalsta lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju. Viņš uzsvēra, ka parlaments šo lēmumu pieņēma, nopietni neizvērtējot visas tā sekas.
Tāpat aptaujas dalībniekiem tika jautāts, vai viņi šobrīd atbalstītu pievienošanos eiro zonai. 55% teica, ka šobrīd šādu lēmumu neatbalstītu, bet 37% norādīja, ka, arī neskatoties uz visām problēmām atbalstītu Igaunijas kronas nomaiņu pret eiro.
31% aptaujāto atzina, ka eiro Igaunijai vairāk kaitējis nekā devis labumu. 46% uzskata, ka eiro ieviešana ir devusi gan ieguvumus, gan zaudējumus, bet 17% pauda pārliecību, ka Igaunija vairāk ieguvusi no eiro ieviešanas nekā zaudējusi.
Igaunijas parlaments septembra nogalē pieņēma lēmumu par valsts pievienošanos EFSF un par valsts garantiju piešķiršanu apmēram 1,995 miljardu eiro (1,4 miljardu latu) apmērā atbilstoši šī fonda saistībām. Šī summa ir apmēram trešdaļa no Igaunijas gada budžeta.
Eiro zonas valstu līderi 21. jūlijā vienojās pērn izveidotā EFSF aizdošanas apmēru divkāršot, palielinot to līdz 440 miljardiem eiro.
Lai šis projekts, no kurā veiktajām iemaksām tiktu sniegta palīdzība parādu krīzē nonākušām eiro zonas valstīm, pirmkārt Grieķijai, stātos spēkā, par atbalstu tam jānobalso visu eiro zonas valstu parlamentiem.