Arī viņa pati tajās piedalījās un pat uzstājās debašu pirmajā daļā. "Jā, es esmu aģente," paziņoja deputāte. "Miera aģente."
"Jā, Tatjana Ždanoka, jūs esat tikpat liela miera aģente kā [Krievijas diktators Vladimirs] Putins," viņai atbildēja Lietuvas pārstāve Rasa Jukņevičiene. Viņa aicināja kolēģus nekad vairs nesaukt Ždanoku par Latvijas deputāti. "Šeit viņa ir Kremļa pārstāve. Manas māsas un brāļi latvieši ir godājama Eiropas tauta, bet Ždanoka ir padomju okupācijas laikā veiktās rusifikācijas relikts."
"Jūs sevi saucat par miera aģentu," savukārt izteicās Čehijas deputāts Marcels Kolaja. "Varbūt pasaulei būtu labāk, ja jūs lūgtu savam draugam un sabiedrotajam Putinam izvākties no Ukrainas, un jūs personīgi varētu ierasties Hāgā."
Deputāti, kas piederīgi tā dēvēto krievvalodīgo kopienām ES dalībvalstīs ir viegls laupījums Krievijas izlūkdienestiem, atzina Igaunijas deputāts Riho Terras, piebilstot, ka Ždanokas attiecības ar Krievijas Federālo Drošības dienestu (FSB) viņu nepārsteidzot. "Es būtu pārsteigts, ja jums nebūtu nekāda sakara ar FSB," norādīja Terras. Pēc deputāta domām, Ždanoka EP nav vienīgā krievu aģente. "Ceru, ka šis gadījums palīdzēs mums atvērt acis un ieraudzīt briesmas, kas mūs vajā ik dienu," viņš rezumēja.
Anna Fotiga, deputāte no Polijas, atzina, ka pēc Ždanokas paziņojumiem viņai bijis grūti uzstāties ar iepriekš sagatavoto runu. Fotiga norādīja, ka visu savu dzīvi veltījusi cīņai pret komunistu un Krievijas ietekmi. "Cilvēkiem ar manu pieredzi nav grūti novērtēt, kas ir kas starptautiskajās struktūrās," sacīja deputāte, aicinot nopietni pievērsties pretizlūkošanai. Savukārt viņas tautietis Rišards Čarneckis izteicās, ka tagad gan poļi, gan viņu kaimiņi Baltijas valstīs beidzot var justies gandarīti, ka tikuši sadzirdēti "Mēs jau gadiem ilgi runājam par to, ko dara Krievija. Un runa nav tikai par vienu politisko grupu, un runa nav tikai par Baltijas valstīm," uzsvēra deputāts.
Otrs iespējamais krievu aģents, kas debašu laikā izpelnījās deputātu pastiprinātu uzmanību bija katalāņu separātistu līderis Karless Pudždemons, kuram īpaši aktīvi uzbruka spāņu kolēģi.
ES dalībvalstīs bloka austrumos izglītības sistēma un sabiedriskā vide ir labvēlīga Krievijas ietekmei, atzina Bulgārijas deputāts Andrejs Kovatčevs. "Šo valstu demokrātijām ir nepieciešama spēcīga imūnsistēma, lai aizsargātos pret šo kaitīgo ietekmi. Ar valstu valdību un ES iestāžu kopīgiem spēkiem mēs varam sevi pasargāt, lai veiksmīgi pretotos Krievijas ietekmei," viņš sacīja.
Eiropas iestādes līdz šim nav spējušas pasargāt pilsoņus no šādiem draudiem, savukārt atzina EP referents Krievijas jautājumos Andrjus Kubiļus, kas pārstāv Lietuvu. Viņš to skaidroja ar Krievijas iejaukšanās unikālo raksturu. "Iespējams, mums var palīdzēt pētnieciskā žurnālistika un vēlētāji Latvijā un Spānijā, īpaši Katalonijā, bet arī Itālijā, Francijā, Vācijā un visās citās valstīs," viņš ierosināja un aicināja EP sagatavot īpašu dokumentu ar datiem par visiem Krievijas iejaukšanās gadījumiem ES dalībvalstu demokrātiskajos procesos, ko atklājuši pētnieciskie žurnālisti. Šai "kauna grāmatai" vajadzētu ieraudzīt dienas gaismu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā, uzsvēra Kubiļus. "Demokrātijas glābšana ir pašas demokrātijas lieta."
Eiropas Savienībai (ES) ir izlēmīgi jāvēršas pret Kremļa aģentu tīklu, kas ir risks mūsu drošībai, uzsvēra EP deputāte Sandra Kalniete (JV).
Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, Kalniete atzīmē, ka nedz no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem, nedz Latvijas sabiedrībai apstiprinājums tam, ka eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) "ir Krievijas Federālā drošības dienesta aģente, nav nekāds pārsteigums".
"Šokējoši šajā "russiagate" ir ES institūciju naivums un neaizsargātība pret Krievijas aģentiem, kuri darbojas, izmantojot demokrātiskās vērtības - vārda brīvību, cieņu pret dažādiem viedokļiem un toleranci," norāda EP deputāte.
EP ceturtdien, 8.februārī, balsos par rezolūciju, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt EP iekšējās drošības sistēmas pret Krievijas iejaukšanos un novērst iespējas Krievijas ietekmes aģentiem izmantot EP resursus naidīga un kaitnieciska satura izplatīšanai, kas ir īpaši būtiski hibrīdkara apstākļos.
Kalniete ir viena no rezolūcijas autorēm un sarunās par rezolūcijas saturu pārstāvēja Eiropas Tautas partijas viedokli, aizstāvot pozīciju, ka sabiedrībai ir jādara zināmi Krievijas ietekmes aģentu vārdi un viņu aktivitātes ir jāizgaismo.
Kalniete uzsvēra, ka Ždanoka nav vienīgā, kas Strasbūrā un Briselē, arī ES valstu galvaspilsētās netraucēti īsteno Krievijas iejaukšanās politiku, ar mērķi irdināt mūsu sabiedrības vienotību, sēt naidu, radīt neticību Eiropas vērtībām, kā arī veicināt populismu un ekstrēmismu.
Viņa akcentēja, ka Krievijas ietekmes aģentu tīkls Eiropā ir plašs un toksisks. Kalniete klāsta, ka to Kremlis ir pārmantojis no Padomju Savienības un "veiksmīgi attīstījis", tajā ieperinot arī ES politiskās elites pārstāvjus, EP deputātus un dažāda mēroga pašvaldību vadītājus.
Uzstājoties EP, Kalniete atzīmēja, ka kopš Krievija uzsāka agresiju pret Ukrainu, ES ir pakļauta arvien biežākiem plaša spektra hibrīduzbrukumiem, tāpēc šādu ārvalstu aģentu atrašanās EP un citās mūsu demokrātijas institūcijās, rada būtiskus riskus mūsu drošībai un uzticamībai.
"Es aicinu EP nekavējoties un rūpīgi izmeklēt gadījumus, kad deputāti ir izmantojuši savu mandātu agresorvalsts atbalstam un izlēmīgi piemērot visus līdzekļus, lai novērstu šādas aktivitātes nākotnē. Mūsu resursi nedrīkst tikt izmantoti, lai grautu ES vērtības un stutētu autoritārus režīmus," uzsvēra deputāte.
LETA jau rakstīja, ka nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūgusi naudu pasākumu rīkošanai.
Ždanoka noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet vienu no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".