ASV federālā tiesa trešdien nolēma, ka aizdomās turamajam Johanam Breieram jāpaliek apcietinājumā līdz nākamajai tiesas sēdei augustā.
Breiera izdošanu pieprasījusi Vācija. Viņš apsūdzēts par dalību vismaz 344 000 cilvēku slepkavībās bēdīgi slavenajā Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnē.
Viņam uzrādītas apsūdzības 158 punktos par palīdzību nacistiem, vēsta laikraksts The New York Times.
Breiers atzinis, ka bijis sargs Aušvicā, taču norādījis, ka viņam bijis uzdevums strādāt ārpus nometnes, un apgalvojis, ka viņam neesot nekādas saistības ar cilvēku nogalināšanu.
Breiers ASV imigrēja 1952.gadā. Viņš dzimis toreizējā Čehoslovākijā.
1990.gados ASV mēģināja atņemt viņam pilsonību un izraidīt no valsts, taču to liedza tiesa, atzīstot, ka Breiers, pateicoties savai mātei, ir pilntiesīgs ASV pilsonis, un SS spēkiem viņš bijis spiests pievienoties, vēl būdams nepilngadīgs.
Breiers ir vecākā persona, kura jebkad ASV apsūdzēta par saistību ar nacistu kara noziegumiem.
Kopš 2011.gadā Vācijā tika notiesāts bijušais Sobiboras nāves nometnes sargs Ivans Demjaņuks, nacistu kara noziegumu interpretācija kļuvusi plašāka.
Demjaņuka lietā tiesa nosprieda, ka jebkāds darbs nāves nometnē ir uzskatāms par līdzzināšanu slepkavībā, paplašinot vainas interpretāciju, kas iepriekš tika attiecināta tikai uz tiem, kas personīgi devuši rīkojumus vai arī piedalījušies slepkavībās un zvērībās.
Demjaņukam, kurš nomira 2012.gadā 91 gada vecumā, tika piespriesti pieci gadi cietumā par līdzdalību 28 000 slepkavību.
Viņš noliedza, ka būtu strādājis par apsargu Sobiboras nāves nometnē Polijā.
Pēc tiesas sprieduma Demjaņuka lietā Vācijas varasiestādes atsāka izmeklēšanu vairākās citās lietās.
Vācijas nacistisko kara noziegumu izmeklētāji pērn prokuratūrai nosūtīja 30 bijušo Aušvicas koncentrācijas nometnes apsargu lietas, iesakot izvirzīt apsūdzības.
Bēdīgi slavenajā Aušvicas-Birkenavas nāves nometnē laika posmā no 1940. līdz 1945.gadam tika nogalināts aptuveni 1,1 miljons cilvēku, tostarp miljons Eiropas ebreju.