"Gadījumos, kuros nozīme ir Eiropas Savienības tiesību normām, ES Pamattiesību harta būs tādā pašā statusā kā konstitūcija," teikts tiesas spriedumā. "Ja valdības iestādes lēmums pārkāpj tiesības, kas garantētas ES Pamattiesību hartā, Konstitucionālā tiesa to atcels kā antikonstitucionālu."
Tiesa norāda, ka šādos gadījumos pusei, kuras tiesības aizskartas, nebūs nepieciešams vispirms vērsties ES tiesā. Tas attieksies arī uz jebkuru Austrijas likumdošanas aktu, kas būs pretrunā ar ES hartu, piebilsts tiesa.
Konstitucionālā tiesa šādu lēmumu pieņēma, izskatot prasības, kurās bija apstrīdēti zemākas instances tiesas pieņemtie lēmumi par patvēruma piešķiršanu. Turpmāk ES Pamattiesību harta būs jāņem vērā visos gadījumos, kurus regulē pietiekami nepārprotamas ES normas, īpaši imigrācijas, patvēruma piešķiršanas un konkurences jautājumos.
Tiesa norāda, ka harta ņemama vērā arī gadījumos, ja abas strīdā iesaistītās puses ir Austrijas juridiskās vai fiziskās personas, nevis tikai gadījumos, ja viena puse pārstāv kādu ārvalsti. Tomēr harta netiks piemērota jautājumos, kurus pietiekami skaidri neregulē ES normas, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz Austrijas vēlēšanu likumu.
ES Pamattiesību harta stājās spēkā 2009.gadā, un cita starpā tā garantē runas brīvību, aizsardzību pret diskrimināciju un tiesības uz godīgu tiesu, kā arī regulē darba apstākļus.
Austrijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka valsts konstitūcijai statusā pielīdzināma arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.