Baltkrievijas Enerģētikas ministrija pirmdienas vakarā paziņoja, ka elektroenerģijas ražošanas atsākšanai nepieciešams nomainīt "zināmu aparatūru", taču iemeslus neatklāja.
AES preses dienests nevarēja nosaukt laiku, kad paredzēts atsākt elektroenerģijas ražošanu.
Tikmēr baltkrievu mediji ziņo, ka svētdien nācies apturēt AES pirmā energobloka turbīnu, jo sabojājušies transformatori vienā no agregātiem. Tiek uzsvērts, ka incidents nav radījis radioaktivitātes noplūdes draudus.
Kā ziņots, Baltkrievija jaunuzcelto Astravjecas AES iedarbināja pagājušajā otrdienā, bet to oficiāli sestdien atklāja līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
AES būvējis Krievijas uzņēmums Rosatom un tās finansēšanai Maskava piešķīrusi 10 miljardus dolāru lielu aizņēmumu.
Pret tās būvniecību īpaši aktīvi iestājusies Lietuva, kuras galvaspilsētas Viļņa no jaunās AES atrodas tikai 50 kilometru attālumā.
Uz Tās iedarbināšanu Viļņa reaģēja, apturot komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu.
Jaunā AES pretrunīgi tiek vērtēta arī pašā Baltkrievijā, kas savulaik cieta no Černobiļas AES 1986.gada katastrofas.
Viens no baltkrievu opozīcijas līderiem Andrejs Saņņikovs tviterī norādījis, ka Astravjecas AES ir "ģeopolitisks ierocis" Lukašenko un Kremļa rokās pret Eiropas Savienību (ES) un "radioaktīvs drauds Baltkrievijai un Eiropai".