Līdz ar vakcinēto cilvēku skaita pieaugumu un imunizācijas programmu apgriezienu pieaugumu dažādās pasaules valstīs arvien biežāk izskan aicinājumi ieviest dokumentus vai apliecības, kas ļautu identificēt vakcinētos. Lai gan idejas aizstāvji norāda, ka tā varētu samazināt ierobežojumus un atvērt virkni uzņēmumu, cilvēktiesību aizstāvji un juristi brīdina par potenciāliem diskriminācijas riskiem.
Veselo pases
Dažviet apliecinājumi par vakcinēšanos jau ir ieviesti. Šā gada janvārī Islande kļuva par pirmo valsti, kas izdevusi tā saukto "vakcinācijas pasi," un šonedēļ Grieķija sākusi digitālo apliecinājumu piešķiršanu. Vēl februārī Dānija plāno sākt izsniegt digitālos vakcinācijas apliecinājumus ceļošanai. Savukārt Izraēlā sporta zāles, teātri un citas izklaides iestādes var apmeklēt, uzrādot apliecību par vakcināciju. The Guardian ziņo, ka Jaunzēlandes aviokompānija Air New Zealand plāno izmēģinājuma kārtā sākt "digitālo pasu" sistēmu gaisa satiksmē no Austrālijas. Arī abu valstu reģionālais partneris Singapūra apsver iespēju ieviest un atzīt digitālās vakcinācijas pases. CNN vēsta, ka līdzīgus risinājumus, kur pasažieri varētu viedierīcē uzrādīt savu vīrusa testu rezultātus un faktu par vakcināciju, izskata ASV aviokompānijas. AFP raksta, ka universālā risinājuma meklējumos sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju ir iesaistījusies arī Latvijas kaimiņvalsts Igaunija.
BBC ziņo, ka šonedēļ arī britu premjers Boriss Džonsons ir sacījis, ka valdība apsver iespēju, mazinot ierobežojumus, ieviest vakcinēšanās pierādījuma dokumentus. Viņš arī solīja, ka tiks izvērtēti visi draudi to cilvēku tiesībām, kuri vēl nav saņēmuši vakcīnu. Britu mediji raksta, ka šāda "pase" apkopotu arī informāciju par iepriekš veiktajiem Covid-19 testiem. Premjers gan pēc tam, kad ārlietu ministrs Dominiks Rābs minēja, ka dokumentus vajadzēs arī veikalu apmeklēšanai, solījis, ka britiem nebūs jāuzrāda apliecinājums, "lai ieietu bārā."
"Tomēr, ja daļa cilvēku nevar tikt vakcinēti un saņemt vīrusa testus, tas nozīmē, ka viņu tiesības tiks ierobežotas," izdevumam France24 komentējusi juridisko jautājumu profesore Ana Beduši. Oksfordas Universitātes pētniece Melinda Milsa norādīja, ka citās valstīs šādi dokumenti tiek ieviesti un tādēļ valdībai būtu jāatrisina šis jautājums, lai pasargātu grupas, kas nav vakcinētas. Pētniekiem bažas radījusi arī potenciālā diskriminācija darbavietās, jo, kā liecina mediji, uzņēmēji ir sākuši iekļaut darba līgumos dažādas ar globālo pandēmiju saistītas prasības. Savukārt Toronto bioētikas pētniece Alisone Tomsone sarunā ar raidstaciju CBC atgādināja par globālo nevienlīdzību vakcīnu pieejamībā. Piemēram, kā ziņo Voice of America, dažās Āfrikas valstīs masveida vakcinēšanās varētu sākties vien 2023. gadā, tādējādi palielinot ilggadējās globālās ekonomikas plaisas.
Pagaidām atturas
Tomēr kopumā Eiropā šajā jautājumā nav vienprātības, un nedz Pasaules Veselības organizācija, nedz medikamentu ražotāji šobrīd nav guvuši pierādījumus, kas apliecinātu, ka vakcinēta persona nevar inficēt līdzcilvēkus. Virkne valstu atturējušās no plāniem par šādu dokumentu izsniegšanu un pieprasīšanu. Francijā, kā raksta France24, par veselības aprūpi atbildīgie ir norādījuši, ka, ņemot vērā vakcinēto skaitu, ir pāragri pat apspriest šādas "pases". Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons valsts attieksmi pret ideju raksturojis kā "ļoti atturīgu". Savukārt kultūras ministre Rozlīna Bašlo, atbildot uz jautājumu, vai šāds dokuments nevarētu palīdzēt kultūras nozarei, jo ļautu vakcinētajiem apmeklēt pasākumus, paziņoja, ka "tas būtu uzbrukums mūsu brīvībai". Tiesa gan, franču sabiedrības viedoklis nav tik viennozīmīgs, janvārī veiktā aptauja liecināja, ka seši no desmit atbalstītu "pases", ja tās ļautu brīvāk pārvietoties.
Vācijas politiķi arī ir izteikušies skeptiski par šādiem dokumentiem. Mediji vēsta, ka lielākais spiediens Eiropas Savienības mērogā ieviest apliecinājumus par vakcinēšanos nāk no dienvidu valstīm, kuru budžeta ieņēmumus lielā mērā veido tūrisms. Financial Times skaidro, ka ievērojamu spiedienu pret kolēģiem vērš Grieķija, kuras tūrisma ministrs Haris Teoharis vainojis dalībvalstis "īstermiņa domāšanā", jo netiek apsvērts, kā atjaunot pandēmijas saplosītās ekonomikas. Grieķiju atbalsta arī no tūrisma atkarīgās kaimiņvalstis.